Katrā cilvēkā ir dažas slēptas iespējas, spēki, par kuriem viņš nezina; personības robežas ir daudz plašākas, nekā pats cilvēks saprot. Lai strādātu ar šiem spēkiem un slēptajām iespējām, cilvēkam ir augstāks patība, izveidojot saikni, ar kuru ir iespējams paplašināt apziņu, apzināties cilvēka ķermeņa ierobežojumus un cilvēka gara neierobežotību.
Augstākā es jēdziens
Augstāko Es dažās filozofijās sauc arī par dievišķo es vai dievību sevī. Šai vielai nav īpašas definīcijas, jo tā ir nemateriāla un daudzi domātāji to saprot dažādi.
Augstākais Es ir tā cilvēka personības daļa, kas savieno cilvēku ar viņa Garu, tāpat kā prāts savieno cilvēku ar viņa ego. Ja ego kopā ar prātu rūpējas galvenokārt par izdzīvošanu, baudu, konkurenci un kaut kādu sevis sadalīšanu tā sastāvdaļās, tad augstākais “es” nodarbojas ar integritātes, vienotības uzturēšanu, dievišķās mīlestības izpausmi un, attiecīgi, garīgā izaugsme.
Tajā pašā laikā Augstāko Es nevar nosaukt par kaut kādu visvarenu džinu, tas drīzāk ir cilvēka palīgs un ceļvedis viņa Garā. Vienkārši sakot, tieši augstākais es zina, kas cilvēkam pietrūkst, kas dzīvē jāmaina vai kur vērsties.
Kā darbojas augstākais es
Vispārīgākajā nozīmē Augstākais Es vienmēr atbild uz jautājumu, kas personai vispār ir vajadzīgs konkrētā brīdī. Ja viņam trūkst siltuma, līdzdalības, uzmanības, Augstākais Es sūta mīlestības, miera sajūtu. Ja cilvēkam būs jāizdara grūta izvēle, tiks dots mājiens tēla vai kādas domas veidā. Galvenais ir dzirdēt un uzticēties savam augstākajam Es, pārvarot visas saprāta barjeras un argumentus.
Pirms cilvēks iemācās nodibināt tiešu saikni ar augstāko es, uzdot viņam jautājumus un atpazīt atbildes, tas tomēr izpaužas, kaut arī neapzināti. Viņa atbildes un padomi var rasties sapņos, nejauši dzirdētās frāzēs, redzētās situācijās vai lasītos rakstos. Tomēr labākais veids, kā mijiedarboties, ir tieša saziņa vai garīgs dialogs ar augstāko es.
Augstāks pašsavienojums
Ir dažādi paņēmieni saziņas nodibināšanai ar augstāko es, un ne visi no tiem balstās uz nekaitīgām un sabiedrībā pieņemamām metodēm. Dažas no vienkāršākajām saziņas iespējām balstās uz meditācijas paņēmieniem.
Lai sazinātos ar savu augstāko sevi un saņemtu atbilstošu padomu vai atbildi uz jautājumu, jums jāatrod norobežota vieta un jānovērš visi traucējošie faktori (televizors, tālrunis, magnetofons utt.). Jums jāguļ vai jāsēž ērtā stāvoklī (piemēram, lotosa pozā), jāatslābinās, jācenšas aizbēgt no visām problēmām un domām, kas nodarbina prātu, “iztukšojiet galvu”. Jums nevajadzētu steigties, ja rodas problēmas, varat iztēlē uzzīmēt dabas klusuma ainu, piemēram, ezera virsmu. Tad jums jānoskaņojas Augstākā Es vilnim, jāuzdod viņam aktuāls jautājums vai vienkārši jācenšas sajust viņa klātbūtni. Bet mums jāatceras, ka jautājumi augstākajam es nav ikdienas problēmas vai neatrisināti konflikti. Labāk ir uzdot jautājumu ar šādu saturu: "Kas man tagad jāzina?" Augstākais Es pats izlems, kas tieši cilvēkam ir vajadzīgs.
Pēc skaņošanas jāmēģina pamanīt jebkādas ķermeņa sajūtas, attēlus un domas, kas parādās it kā no nekurienes, vārdus, attēlus utt. Tā var būt smalka sensācija vai diezgan spilgts attēls, kuru jūs varat attīstīt tālāk un saņemt atbildi uz savu jautājumu. Jūs varat uzdot precizējošu jautājumu, lai atkal izsekotu sensācijām. Ja jūs mierīgi, bet spītīgi turpināsiet vingrinājumu, noteikti nāks kāda atbilde. Un nākotnē, kad “sazināšanās” kļūs pazīstama, sesijas kļūs īsākas un efektīvākas.
Daži cilvēki, diemžēl, pievēršoties augstākajam es, augstākiem spēkiem, Dievam, Kosmosam utt., Vienkārši cenšas pārcelt atbildību par saviem lēmumiem uz kādu citu. Šī prakse parasti nav izdevīga. Jebkurš aicinājums uz "dievišķajiem avotiem" nozīmē tikai mājienus, nevis gatavus risinājumus.