Visā dzīvē kauna izjūta daudzkārt apmeklē katru cilvēku. Un, ja dažiem cilvēkiem šī sajūta ir īslaicīga un ātri aizmirstas, tad citiem tā kļūst obsesīva un nomācoša. Pastāvīga kauna izjūtas klātbūtne neļauj cilvēkam pilnībā attīstīties, veidot attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un pat normāli dzīvot. Kādu lomu kauns spēlē cilvēka psihē?
Kad cilvēks izjūt pastāvīgu kaunu par savu rīcību, domām vai rīcību, notiek personības aizstāšana. Kaunībai ir izšķiroša loma realitātes psiholoģiskajā uztverē, tādējādi cilvēks kļūst nedrošs. Šāds cilvēks bieži nezina, ko viņš īsti vēlas, un pat savas emocijas uztver neadekvāti.
Nespēja izteikt savas jūtas un emocijas, par kurām "dabiski" ir kauns, noved pie cilvēka sociālās izolācijas. Šāda persona nespēj nodibināt attiecības ar ārpasauli gan personiskajā dzīvē, gan darbā. Kauna sajūta vienā mirklī nevar kļūt nepārvarama, šāda psiholoģiska problēma ved no bērnības stāstu.
Vecāki ar kauna sajūtu cenšas padarīt bērnu paklausīgu, neņemot vērā šādas audzināšanas sekas. Mazajam cilvēkam rodas kauns par sliktām atzīmēm un izturēšanos, un pat par savām slimībām, jo viņi satrauc vecākus. Laika gaitā kauna sajūta kļūst nepieciešama un bērnam diezgan pazīstama. Vecāki nepieciešamo mīlestību un sapratni aizstāj ar pastāvīgu kauna sajūtu. Vecāku mīlestību bērns sāk uztvert tikai caur zemiskuma prizmu. Galu galā pieaugušie pārtrauc palaidnības tikai pēc greznas grēku nožēlošanas.
Pārejot uz pieaugušo vecumu, šī sajūta nes personai postošu enerģiju. Kauna izjūta neļauj cilvēkam būt pašam, visas dzīves izpausmes tiek noraidītas un kritizētas, kas noved pie strupceļa. Cilvēka psihi pilnīgai funkcionēšanai prasa visas jūtas, arī kaunu. Ātra kauna izjūta aizsargā un atbalsta cilvēka psihi. Tāpēc ir tik grūti atrasties uz robežas starp vienreizēju un pastāvīgu kaunu.
Lai dzīvotu harmonijā ar sevi un apkārtējo realitāti, cilvēkam jāzina un pareizi jāuztver visas savas psihes iezīmes. Apzināšanās par galvenajiem dzīves aspektiem, par kuriem ir kauns, un pareizs darbs to novēršanai palīdzēs harmoniski attīstīties un justies kā pilntiesīgs sabiedrības loceklis.
