Viena no spēcīgākajām negatīvajām emocijām cilvēkā ir bailes. Attieksme pret bailēm ir neviennozīmīga. No vienas puses, šī sajūta virza progresu, un, no otras puses, tas ir visiznīcinošākais spēks, kas reizēm saīsina cilvēka dzīvi.
Kas patiesībā ir bailes? Bailes rodas tieši tad, kad cilvēks nonāk situācijā, kas sociāli vai bioloģiski apdraud viņa eksistenci. Zinātnieki uzskata, ka baiļu sajūta ir raksturīga dabai. Šis mehānisms kalpo kā sava veida brīdinājums par gaidāmajām briesmām un ļauj koncentrēties uz izejas meklēšanu pašreizējā situācijā. Tomēr bailes var būt nepamatotas. Piemēram, kad persona pirms gaidāmiem notikumiem atrodas gaidīšanas stāvoklī.
Jebkurai personai ir dzīves pieredze, kas sastāv gan no pozitīvas, gan negatīvas pieredzes. Katru reizi, kad nākas piedzīvot kaut ko negatīvu, tas zemapziņā atstāj noteiktu nospiedumu. Kad šāda negatīva pieredze atkārtojas, un to pastiprina arī piespiedu nepieciešamība atkārtot neveiksmīgas darbības, tad bailes no neveiksmes tiek pastiprinātas un nostiprinātas. Piemēram, kāpēc pastāv viedoklis, ka futbola mačā mājiniekiem ir daudz lielākas iespējas uzvarēt? Jo ir informācija - savs lauks, sava valsts utt. Tas nozīmē, ka informācija, izpratne palīdz pārvarēt bailes. Ja spēlētāji ir labi informēti par pretiniekiem, spēles apstākļiem, par valsts paradumiem un morāli, tad viņu prātos vienkārši nebūs vietas bailēm un satraukumam.
Interesanti, ka daži zinātnieki pārsteiguma izjūtu uztver kā bailes formu. Viņi uzskata, ka pārsteigums dažreiz notiek tādos pašos apstākļos kā bailes. Kad cilvēks ir pārsteigts, viņš koncentrējas uz neparastas parādības cēloņiem, un baiļu sajūta liek meklēt iespējas izvairīties no draudiem. Un, ja abas šīs jūtas ir saistītas šādā veidā, tad uzmanības un uzmanības maiņa no notikuma rezultātiem uz tā cēloņiem palīdzēs pārvarēt negatīvākās emocijas pasaulē - bailes.
