Mūsdienu psiholoģija lielu nozīmi piešķir augšanas un audzināšanas procesam. Galu galā tieši zīdaiņa vecumā cilvēkā tiek liktas daudzas programmas, kuras nākotnē viņš vadīs dzīvē.
Instrukcijas
1. solis
Pieaugušo pasaules principu asimilācija sākas jau no paša dzimšanas. Bērns, kurš vēl nespēj staigāt un runāt, lieliski saprot, kas ir uz spēles. Viņš absorbē nevis vārdus, bet vecāku reakciju uz dažām lietām. Piemēram, attiecības starp mammu un tēti kļūst par turpmākās dzīves standartu. Viņu uzvedība vēlāk mainīsies, taču ir vērts viņus apskatīt, kad mazulis vēl nestaigā, un redzēt, kādu ģimeni mazulis veidos nākotnē.
2. solis
Bērnībā ir daudz psiholoģisku traumu, piemēram, bailes, dziļš aizvainojums, kas ietekmē visu cilvēka dzīvi. Vienreiz to piedzīvojis, viņš vairs nevarēs domāt kā agrāk. Piemēram, vecāku šķiršanās, radinieka nāve var kļūt par tādu brīdi. Tāpēc dvēselē veidojas milzīga vaina, pamestības sajūta, kas izpaudīsies dažādos dzīves aspektos.
3. solis
Jau pašā jaunākajā vecumā veidojas attieksme pret naudu. Pat pirms cilvēks saņem pirmo rubli, viņš redzēs un sapratīs, ko viņa māte par to domā un jūt. Ja viņai ir bailes no naudas, viņa to uzskata par ļaunu un draudiem drošībai, tad viņas pēcnācējs noteikti saņems tādu pašu attieksmi. Varbūt tas nav acīmredzami, bet pastāv zemapziņā, bet, ja šāda attieksme pastāv, tad lielas naudas tik un tā pieauguša cilvēka dzīvē nebūs. Notiek vispārējas enerģijas nodošana, kas traucē realizācijai. Par tā pieejamību var uzzināt psiholoģiskajos treniņos vai pierakstoties pie speciālista.
4. solis
Bērnībā veidojas attieksme pret darbu. Ja bērns ir pastāvīgi aizņemts, viņam ir mājas darbi, tad viņš izaug par čaklu. Viņam ir izpratne par nepieciešamību kaut ko darīt, lai gūtu panākumus. Ja bērns tiek lutināts, pasargāts no darba, tad pēc dažiem gadiem viņš pats dažādos veidos no tā izvairīsies. Ir daudz piemēru, kad ģimene centās neapgrūtināt savu bērnu, un tad līdz vecumdienām viņiem nācās viņu pabarot, jo viņš pats nevēlējās kaut ko darīt.
5. solis
Noteiktas aktivitātes arī palielina atbildību. Ja bērns rūpējas par dzīvniekiem, palīdz audzināt jaunākus bērnus, viņš sāk saprast, ka šī radība ir atkarīga no viņa. Nākotnē tas palīdzēs veidot attiecības ģimenē ar saviem bērniem. Tajā pašā laikā meitene mācās parādīt mātes īpašības, savukārt vīrietis sāk apzināties savus spēkus, uzņemas vājāko aizsardzību. Šādas pieredzes trūkums atņem cilvēkam iespēju saprast, ka citiem nepieciešama aprūpe, viņi ir bezpalīdzīgi.
6. solis
Bērns parasti daudz labāk uztver nevis to, ko pieaugušie viņam saka, bet gan to, ko viņš pats redz. Viņš ņem piemēru no tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tuvumā. Visi bērnībā saņemtie attēli veido pasaules uzskatu. Un tam būs attieksme pret visdažādākajām lietām un pat pret tām, kuras vecāki nekad nav minējuši.
