Tikai daži cilvēki atceras, ka sākotnēji vārds "rupjš" tika izmantots tikai reliģiskā vidē, ikdienas runā, piemēram, 17. gadsimtā, kad hronikas avotos pirmo reizi parādījās prudijas apzīmējums, šis vārds diez vai būtu ir jāuzklausa.
Instrukcijas
1. solis
Lepnums ir demonstrējoša dievbijība un paaugstināta dievbijība. Tajā pašā laikā cilvēks, kurš slepeni, paslēpts no visiem, neatbalsta savu ticību Visvarenajam, tas ir, viņš netic tiem ideāliem, kurus viņš atklāti atbalsta visu priekšā.
2. solis
Mūsdienās šo vārdu lieto plaši, piemēram, liekulības jēdziens attiecas uz ārišķīgu ticību kaut kam, piemēram, uzņēmuma, uzņēmuma, komandas utt. Ideāliem. Liekulība ir iekšēja pretruna atzītām idejām.
3. solis
Liekulība var būt arī liekulības un formālisma forma. Tajā pašā laikā prudija ir pretrunā ar ārišķīgajiem principiem, kurus viņš sludina un pierāda visiem.
4. solis
Mūsdienu psiholoģijā fanātisms attiecas uz cilvēka demonstratīvo uzvedību attiecībā pret apkārtējiem cilvēkiem. Cilvēki ar svētām manierēm no psihologu viedokļa izturas šādi, jo ar savu izturēšanos mēģina attaisnot jebkuru savu rīcību, kas izdarīta attiecībā uz sevi vai citiem. Piemēram, laicīgā sabiedrībā prudija var sludināt un no sevis uzcelt ļoti morālu cilvēku, bet slēptā būtībā viņš var būt samaitāts un blēdīgs.
5. solis
Liekulība var izpausties kā apzināta, tādā gadījumā šī koncepcija kļūst par liekulības sinonīmu. Leksēmu ir lietderīgi lietot gadījumos, kad cilvēks nēsā "pieklājības masku", vienlaikus sagrozot apkārtējo informāciju viņam vajadzīgajā gaismā. No psihologu viedokļa šī cilvēka uzvedības forma ir "aizsegs" vai arī Rietumu psiholoģijā tas ir "formāls meli", tas ir, uzvedība, kad cilvēks nevēlas mainīt un izskaust sevī noteiktus netikumus, bet apkārtējo cilvēku acīs vēlas izskatīties pienācīgi vai pat izcelties ar savām "cēlajām" iezīmēm.
6. solis
Pastāv arī neapzināta fanātisma forma. Šī forma sastāv no neapzinātiem meliem sev. Piemēram, dzīve "rozā" ar lidošanu uz mākoņiem. Ar neapzinātu fanātisma formu cilvēks nepamana vidi tās realitātē un dzīvo pēc saviem ideāliem. Mēģinājums atrunāt prudiju sanāk ar negatīvu un dažreiz pat agresīvu attieksmi pret pretinieku. No psihologu viedokļa neapzināta liekulība, kas nepārliecina sevi pārliecināt, ir personības psihiski traucējumi, un tā jāārstē gan ar dažādu psihoterapeitisko paņēmienu palīdzību, gan ar medikamentiem specializētās psihiatriskajās klīnikās. Tiek uzskatīts, ka pastāvīga melošana sev un citiem ir maldinošas personības traucējumu forma.
