Ar acīm jūs varat uzzināt cilvēka emocionālo stāvokli, noskaņojumu, domas. Ja jūs uzmanīgi sekojat skatiena virzienam, skolēnu lielumam, ir iespējams iepriekš zināt, kur tiks novirzīts sarunas vektors.
Uzmanīgs sarunu biedrs varēs noteikt savu noskaņojumu pēc partnera acīm, pat lasīt viņa domas. Bet tam jums jābūt ne tikai vērīgam, bet arī jāizrāda empātija.
Skolēna lielums
Kad notiek saruna, sarunu biedri satiekas ar skatieniem, skatās viens uz otru. Ja sarunas partneris izvairās bieži skatīties acīs, vai arī viņš nav ieinteresēts turpināt šo tēmu vai kaut ko slēpj.
Intereses paušanai bieži izmanto sānu skatienu. Vairumā gadījumu to pavada neliels šķielējums un pacelta uzacis. Bet, ja acīs ir dusmas, tas liecina par naidīgumu vai aizdomām.
Ir labi, ja saruna notiek dienas gaismā. Tad jūs varat novērot skolēnus. Viņi pilnībā nodod cilvēka noskaņojumu. Ja sarunu biedram ir lielisks garastāvoklis, skolēni paplašinās četras reizes. Ar garastāvokļa samazināšanos tie samazinās līdz "krellēm".
Skolēna atrašanās vieta
Izlemjot svarīgus jautājumus ar sarunu biedru, jūs pat nevarat ielūkoties viņa acīs, bet vienkārši mēģināt novērot skolēnu atrašanās vietu. Tas palīdzēs noteikt, kurā plaknē apziņa atrodas noteiktā laikā. Citiem vārdiem sakot, lai noteiktu, vai tiek teikta patiesība, tiek izgudrots cits meli vai persona vienkārši īslaicīgi izstājās no sarunas.
Ja sarunas laikā sarunu biedrs kaut ko saka, nolaižot acis uz leju un pagriežot tās pa labi, viņa apziņa paliek pagātnē, no turienes izvelkot atmiņas. Bet, kad skatiens ir vērsts uz augšu un pa labi, tad notiek plānošanas process, nākotnes attēla parādīšana, analīze. Skatoties labajā pusē, situācija tiek analizēta noteiktā laika brīdī, nepāriet pagātnē vai nākotnē. Persona atrodas “šeit un tagad”. Izlemjot svarīgus jautājumus, izvēloties atbildi, cilvēks bieži skatās uz labo pusi horizontāli, it kā koncentrējoties.
Ja sarunu biedrs skatās pa kreisi, viņš mēģina emocionāli noskaņoties. Cilvēka kreisā puse ir atbildīga par emocijām. Tas ir, kad skatiens ir vērsts uz leju pa kreisi, partneris var atcerēties emocijas, ienirt tajās. Bet, skatoties augšup un pa kreisi, tiek domāts, ka sarunu biedrs ir tikai domājošs, ieniris emociju “sagremošanā”.
Ja notiek atklāta saruna, cilvēka skatiens bieži var izkustēties. Pēc tā, kur skatiens virzās, var noteikt ne tikai noskaņojumu, bet arī domu gājienu.
Padomju laikos izlūkošanas virsniekiem un VDK darbiniekiem tika mācīts skatīties uz sarunu biedra deguna tiltu. Tas ļāva radīt sajūtu, ka tiek veikta atklāta saruna, lai gan patiesībā slepenas domas sarunu biedrs palika slēgts. Šo tehniku var izmantot jebkura persona, ja viņš nevēlas, lai viņa domas tiktu “nolasītas” atklātā sarunā.
