Katram cilvēkam ir spēja izmantot intuīciju, pieņemot svarīgus lēmumus. Intuitīvas zināšanas ir raksturīgas cilvēkiem jau kopš dzimšanas, jums tikai jāspēj tās laicīgi pielietot.
Intuitīvā domāšana nozīmē cilvēka spēju saprast lietu būtību un pieņemt labākos lēmumus pats. Šādas domāšanas process notiek uzreiz un notiek dziļākajā apziņas līmenī. Šajā gadījumā cilvēks, kā likums, neapzināti ķeras pie savas intuīcijas. Reakcijas ātruma un spontanitātes dēļ šķiet, ka intuitīvā doma rodas pati par sevi.
Uztveres vieglums
Viegli uzvestie cilvēki pietiekami labi izmanto intuitīvo domāšanu. Viņi neturas pie savas pārliecības kā mūžīgas un nesatricināmas patiesības, viņi vienmēr ir gatavi pārmaiņām un spēj uztvert kāda cita nostāju. Šādi cilvēki ļoti uzticas saviem instinktiem, tic Visuma likumiem un dažreiz ir gatavi upurēt veselo saprātu un loģiku.
Radošums
Daudzi lieliski atklājumi ir veikti, izmantojot intuitīvu domāšanu. Vēlāk paši zinātnieki atzina, ka savas zināšanas ieguvuši no nekurienes. Tātad, Diogenesam, kurš mazgājās vannā, pēkšņi radās izcila ideja, un viņš kliedza "Eureka!" Es izskrēju kaila uz ielas, apreibusi no negaidīta ieskata. Periodiskā tabula radās ne tikai zinātnieka zinātnisko eksperimentu rezultātā, bet gala versijā talantīgais ķīmiķis sapnī sapņoja. Visi šie un daudzi citi gadījumi runā par talantīgu cilvēku radošo spēju domāt ārpus rāmjiem un ņemt informāciju no ārpuses par ticību.
Meditācija
Spēja nepārslogot sevi ar informāciju un problēmām, spēja atpūsties un noskaņoties uz meditācijas stāvokli noved pie tā, ka jūsu pašu domu neesamība pārslēdz jūsu prātu uz tiešu saikni ar kosmisko domu plūsmu, kas ir patiesas zināšanas.
Cilvēki, kuri praktizē meditāciju un paškontroli, spēj atcerēties savus sapņus, tos nākotnē izmantojot kā praktisku rīcības ceļvedi. Zinot par savām intuitīvās domāšanas iespējām, šādi cilvēki, risinot sarežģītas problēmas, vēršas pēc palīdzības pie Visuma. Vēlāk viņi sapnī vai visnegaidītākajā situācijā saņem skaidru atbildi.
Labvēlīgas apstākļu sakritības
Kad cilvēki dzīvo dvēseles un prāta vienotībā, cenšas nepārkāpt dabas likumus un pievērst uzmanību cilvēka dzīves pozitīvajiem aspektiem, viņi būtībā ir harmonijā ar apkārtējo pasauli. Šāda mijiedarbība noved pie tā, ka cilvēka apstākļi sāk labvēlīgi attīstīties un notiek noslēpumainas sakritības: vispirms zvana īstie cilvēki, mazas nepatikšanas bloķē katastrofas un neveiksmes, un nepieciešamos lēmumus pieņem paši.
