Kopš bērnības mēs tiekam sodīti par negatīvu emociju izpausmēm, mudinot mūs būt paklausīgiem un ērtiem bērniem. Pieauguši, daudzi no mums turpina valkāt labas meitenes masku, aizmirstot par savu psihi. Bet no tā ir atkarīga mūsu veselība un dzīves kvalitāte kopumā.
Bļaut, raudāt, izteikt neapmierinātību ar sievieti ir aizliegts pat bērnudārzā, jo "tas nav pienācīgi", "paklausīgas meitenes tā neuzvedas". Pat sarauctu pieri vai aizstāvēšanās pret kaimiņu smilšu kastē tiek paaugstināta līdz necienīgas izturēšanās pakāpei. "Tu esi laba meitene, beidz raudāt," viņi turpina izglītoties skolā. Un meitene apstājas, pamazām zaudējot spēju saskatīt savas negatīvās emocijas. Bet no tā, ka tās vairs nav atšķirtas, šīs emocijas nekur nepazūd, bet tiek saglabātas mūsu psihē, galu galā veidojot bīstamas nogulsnes.
No ārpuses sieviete izskatās brīnišķīgi - viņa visiem smaida, mīļi runā, nestrīdas ar vīru vai kaimiņiem. Bet viņas iekšpusē gruzd vulkāns. Nav tālu laiks, kad cita apspiesta negatīva emocija - dusmas, aizvainojums, aizvainojums - kļūs par sēru kaudzes spēli.
No kādreiz paklausīgas meitenes sieviete var pārvērsties par ļaunu dusmu, pastāvīgi ar visu neapmierinātu vai pat iegūt nervu sabrukumu, kad vairs nav iespējams iztikt bez psihoterapeita. Gadās arī tā, ka apspiestās emocijas vispirms kļūst par spriedzi noteiktās ķermeņa daļās, bet pēc tam - kaites un slimības. Par to ir pat īpaša zinātne - slimību psihosomatika. Dažreiz zem neskartu emociju svara sieviete var kļūt atkarīga no alkohola. Tāpēc būt labai meitenei ir bīstami.
Jūs nevarat izpatikt visiem. Vienmēr būs cilvēki, kuri mums nepatiks. Tāpēc labāk ļauties sliktam garastāvoklim, nekā mēģināt izpatikt citiem. Jūs varat pateikt sev, kad jums tas nepieciešams: "jā, man ir sāpes, vilšanās, aizvainojums" un vienkārši ļaujiet sev to sajust. Ir daudz veidu, kā raudāt spilvenā, uzrakstīt savas jūtas uz papīra un sadedzināt, dalīties ar draugu. Galvenais ir nevis slēpt sev negatīvās emocijas, bet ļaut tām būt.
