Katra cilvēka apziņa ļoti interesē dzīves uztveres individuālās īpašības un garīgās reakcijas uz pašreizējo realitāti. Tūkstošiem gadu labākie pasaules filozofi ir dažādi novērtējuši cilvēka apziņu.
Aristotelis
Aristotelis (384. - 322.g.pmē.) - sengrieķu filozofs, Platona students un Aleksandra Lielā padomdevējs uzskata, ka cilvēka apziņa pastāv atsevišķi no matērijas. Šajā gadījumā cilvēka dvēsele ir apziņas nesēja. Dvēseles darbs, t.i. apziņa, pēc Aristoteļa domām, ir sadalīta 3 darbības sfērās: augu, dzīvnieku un racionālā. Dārzeņu apziņas sfēra rūpējas par uzturu, augšanu un vairošanos, dzīvnieku apziņa ir atbildīga par vēlmēm un sajūtām, un saprātīgai dvēselei piemīt spēja domāt un pārdomāt. Tikai pateicoties cilvēka apziņas saprātīgajai daļai, indivīds atšķiras no dzīvniekiem.
Bonaventūra Džovanni
Bonaventura Džovanni (1221-1274) - viduslaiku filozofisko un reliģisko rakstu autore. Traktātā “Dvēseles ceļvedis pie Dieva” Džovanni saka, ka cilvēka dvēselei ir pastāvīga gaisma, kurā tiek saglabātas nesatricināmas patiesības. Saprāts visa esošā izpratni pamato tikai ar esošajām zināšanām. Dieva attēls ir cilvēka dvēselē un apziņā tik daudz, cik viņš spēj uztvert dievišķo savā dzīvē. Cilvēka apziņa spriež pati par sevi, un likumi, uz kuru pamata tiek pieņemti spriedumi, sākotnēji tiek iespiesti dvēselē. Cilvēka apziņu un dvēseli visvairāk virza vēlme sasniegt svētlaimi.
Pico della Mirandola
Pico della Mirandola (1463-1494) bija izglītots renesanses laikmeta aristokrāts un filozofs. Savos rakstos viņš atzīmē, ka cilvēku zināšanas, kuras sauc par racionālām, patiesībā ir diezgan nepilnīgas, jo tās ir nestabilas un tām ir tendence periodiski mainīties.
Sidro Deniss
Diders Deniss (1713-1784) - franču materiālistu filozofs un ateists. Savos darbos “Par cilvēku. Ķermeņa un dvēseles vienotība”Deniss atzīmē, ka tad, kad cilvēks jūtas vesels, viņš nepievērš uzmanību nevienai ķermeņa daļai. Cilvēka dzīve, pēc filozofa domām, var turpināties bez smadzenēm; visi orgāni var darboties atsevišķi un rīkoties atsevišķi. Tomēr pats cilvēks dzīvo un eksistē tikai vienā smadzeņu punktā - kur atrodas viņa doma. Tajā pašā laikā cilvēka apziņa pārstāv tik sarežģītu, kustīgu un jūtīgu būtni, kuras domas un jūtas nav izskaidrojamas bez ķermeņa.
Artūrs Šopenhauers
Artūrs Šopenhauers (1788-! 860) - vācu domātājs un iracionālisma pamatlicējs. Filozofs cilvēku apziņu sauc par vienu no noslēpumainākajām cilvēku zināšanu parādībām. Cilvēka centrā, pēc Šopenhauera domām, ir griba, kas dominē intelektā. Apziņa ir cieši saistīta ar pasauli un dabu, nespējot atdalīties no lietu kopuma un tām pretoties. Tas pats nevar saprast pasauli un būt objektīvs. Zināšanas par nāvi un cilvēku ciešanām intelektam dod impulsu metafiziskām pārdomām un zināmai pasaules izpratnei. Tomēr, kā atzīmē Šopenhauers, ne visiem cilvēkiem ir spēcīga apziņa, un dvēseles metafiziskā vajadzība var būt diezgan mazprasīga. Pēc metafizikas domātājs saprot visas domājamās zināšanas, kas pārsniedz iespējamās pieredzes robežas.
