Pastāv situācijas, kad kādu iemeslu dēļ nevēlaties atbildēt uz uzdoto jautājumu. Tā var būt vai nu nepatīkama, netaktiska tēma, vai saruna ar ne visai patīkamāko sarunu biedru, vai vienkārši garastāvokļa trūkums, lai citi varētu ielīst dvēselē. Tajā pašā laikā nez kāpēc nevar teikt, ka es nevēlos runāt par šo tēmu. Šādos gadījumos var piemērot vienu no vairākām izvairīšanās stratēģijām.
Instrukcijas
1. solis
Viena no pirmajām un diezgan vienkāršajām stratēģijām ir atstāt jautājumu bez atbildes. Bet būtu nedaudz neētiski vienkārši ignorēt jautājumu, un tāpēc ir iespējams atbildēt, nesniedzot konkrētu informāciju. Tādējādi atbilde izklausīsies, bet jēgas no tā nebūs. "Kā tev iet?" - "Es gribētu, lai būtu vēl labāk." Atbilde tiek izteikta, bet kā to novērtēt, ļaujiet izlemt jautājuma iesniedzējam. Uz jautājumu "Cik tev maksā?" Jūs vienmēr varat atbildēt uz kaut ko standarta: "Tāpat kā visi pārējie šajā jomā." Jautājums nepalika neatbildēts, un tāpēc jūs jau varat kaut ko uzdot pats un mainīt tēmu.
2. solis
Vēl viena šajā gadījumā piemērojama stratēģija ir spoguļošana. Kopumā tas ir viens no aktīvās klausīšanās paņēmieniem, taču situācijā, kad nevēlaties atbildēt uz jautājumu, to var arī izmantot. Šeit jūs varat vai nu precizēt kaut ko ar tādu konstrukciju kā "Es jūs pareizi saprotu, ko …", vai arī iedziļināties tēmā un uzdot līdzīgu provokatīvu jautājumu sarunu biedram. Piemēram, uz jautājumu par savu personīgo dzīvi jūs varat teikt: "Vai es pareizi saprotu, ka tagad jums vissvarīgākā ir mana personīgā dzīve?" Iedziļināties tēmā, lai ievietotu jautātāju vietā, ir arī pavisam vienkārši: "Kad jūs dzemdēsit savu otro bērnu?" - "Un kad tu esi trešais?"
3. solis
Vēl viena noderīga tehnika ir demonstratīva. Tas ir vairāk piemērots mākslinieciskām personām, pieticīgiem cilvēkiem ir daudz grūtāk izmantot šādu tehniku. Tātad, sagrozot pirkstus un rokas, apsedzot seju un raustoties nožēlojamā šausmu grimasē, jūs varat teikt: "Nekad vairs man dzīvē neuzdod šādus jautājumus!" Jūs varat reaģēt mierīgāk un atcerēties, kā pasaules zvaigznes uzvedas konferencēs, kur arī jautājumi nav izšķirti ar taktu: "Lūdzu, nākamais jautājums". Un visu savu neizpratni varat paust ar noapaļotu seju un jautājumu "Ko, ko jūs uzdevāt?"
4. solis
Vēl viena taktika, lai izvairītos no atbildes uz uzdoto jautājumu, ir sīkāka informācija. Turklāt tie ir jāpaziņo, lai persona nekad vairs nevēlētos neko jautāt. Tātad, uz bieži sastopamo tālu paziņu jautājumu "Vai jums nav pienācis laiks precēties?" Jūs vienmēr varat iepriekš izdomāt garu tirādi: “Iedomājieties, arī mani tas šeit interesēja, es nopirku grāmatu. Tas tika nolasīts. Tajā teikts, ka Vērsis, kas dzimis lēciena gadā un strādā reklāmas jomā (neatkarīgi no tā, ko teikt nejēdzību, ir svarīgi tikai ielādēt sarunu biedru), ir grūti mijiedarboties ar uguns stihijas pazīmēm. Tāpēc tagad es meklēju vīrieti ar gaisa zīmi, tomēr viņš joprojām ir saistīts ar Cosmos darbam. Tāpēc, kamēr neatradīšu savu, es to nevarēšu. " Kas attiecas uz jautājumiem par veselību šajā taktikā, parasti jūs varat atbildēt stundām ilgi, nepasakot ne vārda par lietu.
5. solis
Vienmēr un visās situācijās var palīdzēt humors. Ne velti humora izjūtu daudzās dzīves situācijās sauc par asistentu, un pat tad, ja mijiedarbojas ar citiem, tā parasti ir neaizstājama. Uzdodiet neērtu jautājumu - jums jājoko. Viņi turpina jokot. Kad sarunu biedri sapratīs, ka jūs nedomājat nopietni atbildēt, viņi paši atpaliks. Šī taktika ir īpaši efektīva, ja uzdodat jautājumus par naudu: "Par cik iegādājāties talonu?" - "Pārdevu savu nieri, tāpēc pat paspēju to nolikt malā automašīnai."Profesionāla psihologa tonī jūs vienmēr varat teikt: "Vai vēlaties par to runāt?" vai atcerieties humoristiskas programmas ar neaizmirstamu frāzi "Tāpēc, ka gladiolas".
