Skatīties acīs vai nē? Daudzi cilvēki ir neizpratnē par šo jautājumu. Tiek uzskatīts, ka viņi acīs neskatās tikai tad, kad maldina. Un psihologi apliecina, ka tas tā nav, un piedāvā vairākus variantus iespējamo iemeslu dēļ, kāpēc persona sarunas laikā var neskatīties cita acīs.
Britu zinātnieki veica virkni eksperimentu un atklāja, ka tikai vienā sekundē, kad cilvēki skatās viens otram acīs, viņi saņem tik daudz informācijas, cik var iegūt trīs stundu aktīvas saziņas laikā. Daļēji tāpēc vienmēr ir ļoti grūti ielūkoties sarunu biedra acīs, un cilvēkam ir jānovēršas.
Turklāt ir pierādīts, ka tad, kad cilvēks pastāvīgi skatās uz otru un aci pret aci, tas ir ļoti kaitinoši un liek nervozēt. Galu galā šķiet, ka viņš tevi mēģina "lasīt". Un neviens to nevēlas.
Dažos gadījumos acu novēršana uz sāniem sarunas laikā tiek uzskatīta par kautrības pazīmi, kas ir zinātniski pamatota. Ar skatienu jūs varat nodot visu savu attieksmi pret objektu, jo interese, mīlestība un interese liek acīm īpaši mirdzēt. Un, ja cilvēks nevēlas, lai jūs šobrīd saprastu viņa jūtas (varbūt ir par agru?), Tad viņš nevarēs visu laiku skatīties jums acīs.
Tāpat nav iespējams ielūkoties acīs tam, kura acis ir "garlaicīgas", smagas. Jau no pirmajām saziņas sekundēm ar šādu sarunu biedru tas kļūst ļoti neērti, nepatīkami un neērti. Šāds skatiens nospiež un liek novērst acis uz sāniem.
Šaubas par sevi ir vēl viens punkts, kāpēc cilvēki nevar skatīties tieši acīs. Ja sarunu biedrs sarunas laikā kaut ko pirkstiņās sagaida, nervozi saburza salveti, velk pie ausīm, deguna vai matu gala, tad viņš izsauc dziļu emocionālu satraukumu. Tas nozīmē, ka viņš izvairīsies no tieša acu kontakta, jo nav pārliecināts par savu rīcību. Un viņš nezina, kas tieši tagad ir jādara un kurš izskats ir vispiemērotākais, lai jūs varētu "nosūtīt".
Protams, ir arī tādi gadījumi, kad cilvēks neskatās sarunu biedra acīs tikai tāpēc, ka pēdējais viņam nav interesants. Tad nav jēgas apmainīties ar informāciju gan mutiski, gan neverbāli. Atzīstiet, ka garlaicība ir cēlonis pēc iespējas ātrāk, lai nerastos nevajadzīgas sarunas. Turklāt to izdarīt ir pavisam vienkārši. Papildus nolaistam skatienam cilvēks parādīs arī citas neinteresētības pazīmes: uzsvērts skatiens pulkstenī, dažreiz žāvāšanās, pastāvīga sarunas pārtraukšana, aizbildinoties ar atbildi uz tālruņa zvanu utt. Šajā gadījumā labāk ir atvadīties no sarunu biedra pēc iespējas ātrāk.
Ja vēlaties, lai jums nebūtu problēmu ar saziņu, praktizējiet sarunu laikā nenovērst acis. Tad jums būs vieglāk gan iegūt jaunus draugus, gan veidot darba attiecības.
