Iemācītas bezpalīdzības parādība tiek likta agrā bērnībā, kad bērns saprot, ka nespēj kontrolēt notikuma iznākumu. Neatkarīgi no tā, cik grūti bērns strādā, situācija paliek nekontrolējama.
Iemācītu bezpalīdzību bērnībā ir daudz vieglāk novērst nekā gūt labumu vecākā vecumā. Attiecīgi svarīgs ir arī vecāku darbs.
Bieži bērns baidās no neveiksmes, jo šajā situācijā viņš jau ir piedzīvojis rūgtu personīgo pieredzi. Tomēr tas nav iemesls depresijai. Pirmais, kas jādara, ir paskaidrot bērnam par uzvaru un sakāvju esamību dzīvē. Māciet savam bērnam objektīvi izcelt pozitīvās īpašības, kuras var iemācīties no neveiksmes.
Bērna personiskā bezspēcība bieži vien ir saistīta ar tādām personības iezīmēm kā izolācija, kautrība un kautrība. Nekādā gadījumā neierobežojiet bērnu saskarsmē, pat ja viņam šajā jomā rodas grūtības. Tikai atkārtotas vienas un tās pašas situācijas pieredze var dot pozitīvus rezultātus. Bērns sapratīs, ka nav ko baidīties.
Iemāciet bērnam sazināties bez konfliktiem ar vienaudžiem. Tas palīdzēs efektīvi analizēt problēmas saknes un atrast optimālus risinājumus. Izspēlējiet dažas konfliktsituācijas savā ģimenē. Satikts ar viņiem dzīvē, bērns jutīsies daudz pārliecinātāks.
