Mūsdienu sabiedrībā ir vispāratzīts, ka nodevība ir slikta darbība, un lojalitāte ir kaut kas pozitīvs. No psiholoģijas viedokļa šāda stingra atšķirība ir sava veida psiholoģiska aizsardzība. Šajā gadījumā personiskās pretenzijas ir pamatotas ar tradicionālām vērtībām. Tas ir, cilvēkam ir diezgan patīkama šāda nesatricināma pārliecība par savu pienākumu būt uzticīgam un nepakļaut to tukšām šaubām.
Var teikt, vēl vienkāršāk, ka krāpšanās tiek uzskatīta par sliktu, jo tā rada garīgas ciešanas otram partnerim. Tomēr šī loģika nav pilnīgi pareiza, jo daudzas citas dzīves norises rada tādas pašas sāpes, bez kurām nav iespējams iedomāties dzīvi, un no tā tie nekļūst slikti. Tikai viena persona cieš no nodevības, otrais partneris gūst tikai prieku no šādas aizliegtas darbības.
Tomēr, vai nelokāma lojalitāte un uzticība partnerim ir tik laba? Ir daudzas situācijas, kad tas noved pie katastrofāliem rezultātiem. Ja cilvēkam nav neatkarības finansiālā un psiholoģiskā ziņā, ir nepieciešama pilnīga partnera lojalitāte, lai atbalstītu viņa vājo personību. Krāpšanās šajos apstākļos var būt stimuls atstāt dominējošo komforta zonu.
Lai neapgrūtinātu sevi ar nevajadzīgām saistībām, daudzi praktizē atvērtas attiecības. Tas ļauj ne tikai izvairīties no nevajadzīgiem pienākumiem, atbildības un tiesībām, bet arī principā atbrīvoties no partnera. Tik vāja un nestabila saikne neļauj sajust pienācīgu atbalstu, un vientulības sajūta kļūst par pastāvīgu pavadoni.
Pārī ar atklātām attiecībām partneri tiek prezentēti kā tālu mīļotāji. Viņi praktizē seksu bez pārāk garīgas tuvības. Un šī pieeja attiecībām ir diezgan normāla. Cilvēkiem, kuri izvēlas šādas attiecības, tiek piešķirts sava veida briedums un neatkarība. Patiešām, šādos apstākļos notiek pilnīga atbrīvošanās no greizsirdības un pieķeršanās sajūtas.
Tomēr šādas pieaugušo attiecības var būt saistītas ar izvēles neiespējamību. Partneris nevēlas uzņemties nevajadzīgus pienākumus, un cilvēkam nav citu iespēju, kā palikt tuvu savai mīlestībai. Atvērtas attiecības netiek uzskatītas par sliktu, taču garīgas izpratnes trūkums var daudzus mulsināt. Daudzu cilvēku prātā atvērtas attiecības pazemina mīlestību un nepiedāvā tai cienīgu aizstājēju. Rezultātā, izmēģinot šādas attiecības, daudziem dvēselēs ir tumšs tukšums, kura vietā iepriekš bija vēlme pēc laimes un savstarpēja sapratne ar partneri.
