Katrs cilvēks savā ziņā ir psihologs. Mēs visi katru dienu pētām citus cilvēkus, viņu rīcību un emocijas, domās veidojot hipotēzes un cilvēku uzvedības teorijas. Tieši šīs hipotēzes ir ikdienas psiholoģija, kuru pārbauda cilvēka personīgā pieredze. Ar ko tā atšķiras no zinātniskās psiholoģijas?
Pirmkārt, ikdienas psiholoģija ir konkrētāka. Ikdienas zināšanas ir saistītas ar konkrētu situāciju vai konkrētu personu. Ne vienmēr ir iespējams iegūtās zināšanas pielietot citai personai. Tāpēc ikdienas dzīvē mēs pieļaujam kļūdas, pieļaujam kļūdas cilvēkos vai nepareizi paredzam situācijas iznākumu. Psiholoģija kā zinātne, gluži pretēji, cenšas nošķirt savas zināšanas no situācijas, tā cenšas vispārināt, lai tās teorijas varētu aptvert lielas jomas.
Persona intuitīvi iegūst zināšanas par citiem cilvēkiem. Nereti mēs ņemam līdzi piezīmju grāmatiņu, pierakstot katru sarunu biedra soli, lai viņu saprastu, un ne bieži mēs izvirzām sev šādu mērķi, bet vienkārši sazināmies. Savukārt zinātnieks savas zināšanas iegūst pēc noteikta plāna. Viņa metodes vienmēr ir pārdomātas un pēc iespējas racionālākas.
Bet ikdienas zināšanas par citiem cilvēkiem mēs iegūstam ne tikai paši, tieši sazinoties ar cilvēkiem. Šajā mums palīdz arī pasakas, teikas, teicieni un sakāmvārdi, kas gadsimtiem ilgi ir uzkrājuši cilvēku pieredzi, mainoties līdz ar to. Informācijas nodošanai zinātne izmanto mācību grāmatas un dokumentālās filmas.
Kā jau minēts, ikdienas zināšanas tiek pārbaudītas. Tas nozīmē, ka bez kļūdām ir grūti saprast savu secinājumu pareizību. Zinātniskajā psiholoģijā zināšanu pārbaudes metode ir zinātnisks eksperiments. Tās gaitā iegūtais materiāls tiek uztverts, pārbaudīts, sistematizēts un uzkrāts noteiktas psiholoģijas nozares ietvaros.
Zinātniskā psiholoģija nebūtu parādījusies un nevarētu pastāvēt bez ikdienas psiholoģijas, taču tikai tās zināšanas noteikti nav pietiekamas, lai izprastu visu cilvēka psiholoģijas būtību.
