Nav nekas sliktāks par vienaldzību. Tas pārstāv garīgu vakuumu, vienaldzību pret visu. Ir nepieciešams cīnīties ar šo stāvokli, lūgšana un labie darbi var palīdzēt šajā situācijā.
Cilvēka dvēselei nav sliktākas izpausmes kā vienaldzība. Ko darīt, ja neviens nevienu neinteresē, kad visi ir aizņemti tikai ar savām problēmām? Reālajā pasaulē viss ir pārāk vienkāršots. Vissvarīgākais ir nevis rūpes par garīgumu, bet gan rūpes par fizisko komfortu. Apmierināts cilvēks nav spējīgs uz mīlestību, žēlumu, līdzcietību, žēlastību. Vienaldzības atvasinājums ir nežēlība. Visnežēlīgākie ir tie cilvēki, kuri savā dzīvē nav piedzīvojuši ciešanas un grūtības.
Cīnīties ar vienaldzību ir grūti, bet iespējams. Vispirms jums pašiem jānoskaidro daži punkti.
Nosakiet vienaldzības izcelsmi
To bieži izraisa ģimenes attiecības. Varbūt starp tuviem radiniekiem valdīja vienaldzības un atstumtības atmosfēra, bērns tika atstāts sev. Bieži vien šī sajūta dzimst no vientulības un bezjēdzības sajūtas.
Veikt dziļu pašpārbaudi
Pirmkārt, jums ir jāanalizē savas jūtas un jāsaprot, no kurienes radās šis prāta stāvoklis. Varbūt tas ir aizsardzības mehānisms pret kāda negatīva ārēja faktora darbību jums.
Esiet kritisks pret saviem trūkumiem
Lai sāktu cīnīties ar vienaldzību sevī, vispirms ir jāatzīst tās klātbūtne. Šajā jautājumā var palīdzēt psihologs vai mīļais cilvēks. To dziedina žēlsirdība un labie darbi.
Ja jūs necīnāties ar šo negatīvo izpausmi, bet gan kultivējat to savā dvēselē, tad tas var jūs kā cilvēku garīgi iznīcināt.
