Tā notika, ka vēsturiski no paaudzes paaudzē cilvēki nodod daļu savas komunikatīvās un folkloras kultūras. Pat senatnē veco laiku ļaudis pēc mantojuma laika noteica viņu mantojuma vai valdīšanas nākotni. Mūsdienu pasaulē pret māņticību un aizspriedumiem var izturēties dažādi. Ticiet viņiem vai nē, katrs cilvēks pats izlemj.
Māņticīgo baiļu vēsture sakņojas dziļā pagātnē. Dažu no tiem izcelsme ir diezgan loģiska, taču to, no kurienes nākuši citi, bieži vien ir diezgan grūti saprast. Mūsu laikā norauto seno zīmju vietā strauji parādās jaunas, kas šobrīd ir aktuālas.
Māņticīgi ir ne tikai mirstīgie, bet arī izcili talanti un ģēniji. Piemēram, N. V. Gogols atstāja testamentu, kurā aprakstīja pats savas bēres, jo baidījās no letarģiskā miega. A. S. Savukārt Puškins necieta pakaramā likteni kopā ar dekabristiem, jo viņš atgriezās mājās pēc tam, kad zaķis divas reizes šķērsoja ceļu sava ratiņa priekšā.
Jāatzīmē, ka daiļā dzimuma pārstāvji ir vairāk pakļauti dažādām bailēm. Tāda ir sievietes būtība: izlijis sāls vai salauzts spogulis izsauc neskaidru bažas un bailes no neveiksmes nākotnē.
Daudzi māņticības pavada gandrīz visus svētku notikumus mūsu dzīvē, sākot no Jaunā gada un dzimšanas dienas līdz kāzām un bērna kristībām. Ir vērts saprast, ka zīmes ir bīstamas nevis tāpēc, ka tās piesaista nelaimi un nelaimi, bet gan tāpēc, ka māņticīgs cilvēks vienmēr gaida šos negatīvos notikumus.
Lai atbrīvotos no dažādu zīmju negatīvās uztveres, jums jāiemācās skatīties uz lietām ar pozitīvu skatījumu. Visus sliktos māņticības var interpretēt no pozitīvās puses:
- Visu salauzto var pielīdzināt traukā, un tas, kā jūs zināt, ir paveicies.
- Visi dzīvnieki un putni ir tikai mūsu mazākie brāļi, kuri neko kaitīgu pret mums neplāno.
- Dabai nav sliktu laika apstākļu, kā arī nav skaitļu, nedēļas dienu vai gadalaiku.
Visi cilvēki ir vienlīdz raksturīgi vēlmei izvairīties no nelabvēlīgām situācijām. Un tautas zīmes dod tieši šādu iespēju. Tomēr akla piekāpšanās māņticībai var tikai sabojāt noskaņojumu un dzīves uztveri kopumā. Ir svarīgi iemācīties vieglāk paskatīties uz pasauli un nepiešķirt nekādu nozīmi gan pasakainiem māņticīgajiem, gan visuresošajiem priekšrakstiem.
