Ikviens dzīvē pieļauj kļūdas, pēc kurām viņš jūtas vainīgs. Tas postoši ietekmē attiecības ar citiem cilvēkiem un negatīvi ietekmē veselību. Ir ļoti svarīgi iemācīties piedot sev, nenesot šo nastu, atlaist un virzīties uz priekšu.
Pirmais solis, lai piedotu sev, ir zināt, ko esat izdarījis.
Lai atlaistu vaino, jums jābūt skaidram par notikušo. Detalizēti atcerieties savas darbības, kas ietekmēja situāciju. Var būt vēlme vainot citus cilvēkus vai apstākļus, nepadoties tam, koncentrēties uz sevi.
Nākamajā solī lūdziet piedošanu. Tas var būt sarežģīti. Gatavojieties, veltiet mirkli un tuvojieties personai, kurai nodarījāt pāri. Nemēģiniet nogludināt savu vainu, pilnībā uzņemieties atbildību par veiktajām darbībām.
Pat tad, kad citi mums ir piedevuši, dažreiz mēs turpinām justies vainīgi. Piedošana sev var būt pakāpeniska. Katru reizi, kad negatīvās domas tevi pārpludina, dziļi ieelpo un, izelpojot, iedomājies, ka no tevis nāk negatīvs.
Nebūs lieki izmantot ticību "Dievs man piedod, un es piedodu sev".
Mūsu kļūdas ir pieredze, kas mūs padara labākus, tāpēc mums ir jābūt par tām pateicīgiem. Piemēram, ja jūtu vidū jūs teicāt pārāk daudz, šī pieredze liecina, ka jums ir jābūt savaldīgākam un jāsteidzas izdarīt secinājumus.
Neskatoties uz visām pieļautajām kļūdām, jums jāturpina sevi mīlēt. Tu esi tāds, kāds esi. Ir slikts ieradums sevi tiesāt un sodīt. Tā vietā, lai justos vainīgs, mācieties mācības un ejiet sevis attīstības ceļu.
Patiesībā šos padomus nav viegli ievērot, taču ir jāiemācās piedot sev, tas atbrīvosies no pagātnes nastas un padarīs dzīvi vieglāku un priecīgāku.
