Mēģinās izprast emocionālās izdegšanas cēloņus, tā attīstības fāzes un pārvarēšanas veidus.
Ikdienas, ikdienas izpratnē emocionālās izdegšanas fenomens sastāv no tā, ka sākumā cilvēks strādāja labi, labprātīgi un produktīvi, un tad kaut kas notiek, un izsauktais cilvēks izdeg: darbs kļūst neinteresants, viņš kavējas un mēģina agri aiziet no darba, darbā viņam ir garlaicīgi, darbinieks ir letarģisks un nav iniciatīvas.
Diemžēl, lai arī darba devējam tas būtu nevēlams variants, kopumā šādu emocionālās izdegšanas izpausmi varētu uzskatīt par ļoti veģetāru (vāju). Nīderlandē izdegšana tiek oficiāli uzskatīta par darba traumu, kas tiek ārstēta uz darba devēja rēķina, un, ja ārstēšana nedarbojas, organizācijai ir pienākums maksāt pabalstus.
Patiesībā izdegšana ietekmē ne tikai cilvēka uzvedību darbā, bet arī ārpus tā, kā arī veselību.
Psiholoģiskās reakcijas ietver:
- atteikšanās no hobija;
- iztēles trūkums;
- pastāvīgas vainas sajūtas;
- garastāvokļa maiņas;
- apātija.
Psihosomatiskās reakcijas:
- gremošanas traucējumi;
- atkarība no alkohola (kofeīns, nikotīns);
- muguras sāpes;
- bezmiegs;
- seksuālās disfunkcijas;
- vispārēja imunitātes samazināšanās.
Uzvedības reakcijas:
- aizdomas;
- vainot citus;
- ignorējot savu lomu neveiksmē;
- konflikti.
Piecu pakāpju izdegšanas attīstības modelis, kura autors ir Grīnbergs, ir kļuvis plaši izplatīts. Pirmajā fāzē cilvēks darbu uzņemas ar prieku, izturas pret to ar entuziasmu, stresam darbā nav spēcīgas ietekmes. Otrajā fāzē parādās noguruma un miega problēmas, tomēr produktivitātes samazināšanos šajā fāzē var kompensēt ar labiem stimuliem un ārēju motivāciju. Trešajā fāzē iestājas fiziska izsīkšana un pastāvīga brīvā laika trūkuma sajūta. Ceturtais posms ir acīmredzama krīze: ir iespējama daļēja vai pilnīga darbspēju zaudēšana. Piektā fāze, ja runa ir par to, izrādās nopietns drauds karjeras turpināšanai un cilvēka vispārējai veselībai.
Jums jāsaprot, ka emocionālā izdegšana nav atkarīga tikai no paša darbinieka. Protams, dažām personām ir nosliece uz darbaholismu, taču tikpat nozīmīgs faktors ir nepareiza darba organizācija, kas darbiniekus var novest līdz spēku izsīkumam (liels darba apjoms, atlīdzības trūkums, uzmanība kļūdām, neērtības darba vietā, apzināti neiespējami plāni utt.), tāpēc, lai pārvarētu emocionālo izdegšanu, jums jāstrādā vienādi divos virzienos: personiskajā un organizatoriskajā.
No personīgās uzvedības psihologi izceļ sabiedriskumu, optimismu, adekvātu pašvērtējumu, emocionālu distancēšanos, konstruktīvu pieeju problēmām (ir jānoņem rūpes par to, ko darīt tagad, kas notiks tagad), tā vietā pozitīvi-konstruktīvi jāuzdod jautājums: "Ko var darīt šajos apstākļos?").
Organizatoriskie faktori tiek novērsti, novēršot nepamatoti augstus darba standartus, plāniem jābūt izpildāmiem un atalgojošiem, darba vietai jābūt ērtai un ergonomiskai, atpūtai un atvaļinājumiem jābūt savlaicīgiem un piepildītiem.
