Vissvarīgākā sociālās mijiedarbības sastāvdaļa ir sociālā komunikācija. Šis termins nozīmē komunikācijas veidu, kura pamatā ir mērķtiecīga informācijas nodošana, kas ļauj veikt viena vai vairāku indivīdu sociokulturālo mijiedarbību.
Komunikācijas procesu var iedalīt intrapersonālā, grupu un starppersonu. Mijiedarbības struktūrai ir svarīga loma cilvēku savstarpējās komunikācijas procesā. Galvenie elementi šeit ir informācijas sūtītājs un tās saņēmējs. Sūtīšanas ķēdei ir atšķirīgs datu avots un tēma, kas sūta atsauksmes. Šajā gadījumā informācijas avots ir noteikta persona, kas spēj kodēt informāciju un no tās sastādīt ziņojumu.
Lai nodotu zināšanas, objektam ir nepieciešams saziņas kanāls: grāmata, filma, verbāls kanāls (saruna) utt. Par informācijas saņemšanu adresātam varat uzzināt tieši, izmantojot atsauksmes. Komunikācijas subjektam kaut kā jāreaģē uz ziņojumu, vai tā būtu verbāla reakcija vai ķermeņa kustības.
Grupa nozīmē neierobežota skaita indivīdu kopumu, kuri sevi identificē kā vienas kopienas locekļus, ievērojot noteiktus noteikumus un normas, noteiktu kultūru. Lēmumu pieņemšana ir svarīga šādas saziņas problēma. Parasti šī misija ir grupas vadītājam, taču viņa identificēšanās process ir neskaidrs. Cilvēki biežāk pakļaujas grupas neoficiālajam vadītājam nekā oficiāli ieceltais vadītājs. Šo fenomenu var viegli izskaidrot. Katrs sabiedrības loceklis ilgojas pēc savu interešu piepildīšanās, un priekšnieki, visticamāk, izvēlas veidu, kā problēmu atrisināt sev par labu.
Iekšpersonas komunikācijas process nav sociālais. Ar savas apziņas palīdzību cilvēks pats saprot savas darbības, pieņem lēmumus dažādās situācijās, pievērš uzmanību savai vietai sabiedrībā, bet ar viņu nekonsultējas. Visa šī darbība notiek stingri indivīda iekšējā pasaulē. Indivīda dzīves laikā komunikatīvā kompetence var kļūt par svarīgu iegādi. Tieši viņa ļauj cilvēkam neturēt sevī pieredzi, bet spēt kompetenti dalīties situācijas izpratnē ar citiem cilvēkiem.
Viņu funkcijas ir līdzīgas visiem trim saziņas veidiem: informatīvā, regulatīvā, afektīvā. Pirmais liecina, ka persona pastāvīgi atrodas informācijas iegūšanas procesā. Otrā funkcija padara saziņu par organizētu un kontrolētu procesu. Trešā funkcija ļauj cilvēkam pašam precizēt vai parādīt citiem savu personīgo emocionālo stāvokli.
