Par datoratkarību viņi sāka runāt divdesmitā gadsimta beigās. Toreiz psihoterapeitu kabinetos sāka parādīties savādi ģērbušies cilvēki, apskaujot viņu datorus.
Mūsdienu pasaulē situācija ir vēl kritiskāka, visuresošais tīkls vienkārši ievelkas savā tīmeklī. Izredzes kļūt par interneta atkarīgo ir vienādas gan bērniem, gan pieaugušajiem, zēniem un meitenēm, bagātiem un ne tik. Nonaholisms, atkarība no interneta, kibernoziegumi - tie visi ir nosaukumi vienam ļoti kaitīgam ieradumam. Ārsti uzskata, ka šī atkarība ir līdzīga alkohola vai narkotiku atkarībai.
Kā rāda prakse, virtuālā realitāte burtiski ievelkas savos tīklos, un šī atkarība dažkārt veidojas daudz ātrāk nekā vajadzība pēc smēķēšanas, alkohola vai narkotikām. Zinātnieki ir pierādījuši, ka ar 6 mēnešiem ir pietiekami, lai bezmācības mašīna pilnībā paverdzinātu cilvēka prātu.
Persona, kas ir atkarīga no virtuālās dzīves, bieži vien ir gatava atteikties no daudzām lietām:
- saziņa ar draugiem reālajā dzīvē kļūst nevajadzīga, jo tīklā un bez viņiem ir kāds, ar kuru sazināties;
- darbs izplēn otrajā plānā, jo šāvēji un piedzīvojumu spēles ir daudz interesantākas nekā atskaites un tikšanās;
- bieži interneta atkarīgie upurē īstu ģimeni un bērnus virtuālās dzīves labā, jo ar viņiem tas nav tik interesanti;
- ēšana tiek samazināta līdz mazliet vajadzīga ēšana, neatstājot datoru;
- narkomāniem ir ļoti maz laika gulēt, un ļoti cieš miega kvalitāte.
Pie šāda dzīves ritma būs vajadzīgs ļoti maz laika, lai izraisītu pilnīgu personības degradāciju, pasliktinātu sociālo stāvokli sabiedrībā un iegūtu dažādas psiholoģiskas problēmas. Uzbudināmība, atsaukšanās, neatbilstoša uzvedība - tas nav pilnīgs iespējamo seku saraksts. Un fiziskā veselība nemainīsies, jo šāda dzīvesveida dēļ ir iespējama esošo slimību parādīšanās vai saasināšanās.
Svarīgi: raksta lasīšanas beigās nevajadzētu izmest datoru ārā pa logu, vienkārši atcerieties, ka papildus virtuālajai apkārtnei reālā dzīve rit pilnā sparā un ka tuvumā ir cilvēki, kuri ar nepacietību gaida saziņu un uzmanību.
