Deja vu ir psihisks stāvoklis, kurā cilvēkam šķiet, ka viņš jau ir nonācis līdzīgā situācijā, bet viņš nezina, kad tas bija. Papildus déjà vu ir daži līdzīgi apstākļi, kas būs interesanti tiem, kurus interesē psiholoģija.
Deja gadsimts
Tas ir stāvoklis, kas līdzīgs déjà vu, bet to raksturo vairāk detaļu klātbūtne, ko persona atpazīst. Deja plakstiņa procesā jūs varat atpazīt smaržas vai skaņas, ir sajūta, ka jūs zināt, kas notiks tālāk.
Deja ciemos
Nav pārāk izplatīta parādība, kurā šķiet, ka esat iepazinies ar jaunu vietu. Piemēram, jaunā pilsētā jūs varat viegli pārvietoties pa ielām, it kā jūs jau būtu izgājuši cauri tām. Deja apmeklējums skar telpu un ģeogrāfiju, atšķirībā no deja vu vai deja gadsimta.
Deja Senti
Tas ir fenomens kaut kam, kas jau ir pieredzēts iepriekš. Šīs garīgās parādības laikā atmiņas rodas, dzirdot citas personas balsi, lasot vai izskanot domām. Atšķirībā no citiem deja vu veidiem, deja senti netiek uzskatīts par paranormālu vai nedabisku.
Džamevjū
Déjà vu pretstats, kur nevar atpazīt pazīstamu situāciju. Piemēram, jūs esat bijis noteiktā vietā, bet jums šķiet, ka esat šeit ieradies pirmo reizi. Jamevue var norādīt uz smadzeņu nogurumu.
Preskevue
Šī ir sensācija, ko bieži sauc par "uz mēles gala" Jums šķiet, ka jūs gatavojaties kaut ko atcerēties vai piedzīvot epifāniju, bet tas nenotiek. Šī sajūta ir uzmācīga un novērš uzmanību, visbiežāk tā attiecas uz aizmirstu vārdu, kad atmiņā palikuši tikai daži tā raksturlielumi, piemēram, pirmais burts. Ciešanas, mēģinot atcerēties, atbrīvojas, kad vārds rodas prātā.
Kāpņu prāts
Šo nosacījumu papildus var saukt par kāpnēm. To raksturo fakts, ka gudra atbilde vai risinājums tiek atrasts pārāk vēlu. Piemēram, pēc strīda jums ienāk prātā asprātīga piezīme, taču tā jau ir bezjēdzīga. Tas ir tā, it kā jūs būtu uz kāpnēm, atstājot skatuvi, tāpēc valsti sauc par kāpņu prātu.
