Visizplatītākajos gadījumos vēlme uztraukties par visu, lai kas arī notiktu, ir ārēja vēlmes kontrolēt citus izpausme un bailes, ka netiekat pietiekami novērtēts. Lai beigtu uztraukties par visu, jums jātiek galā ar katru no šiem faktoriem atsevišķi.
Instrukcijas
1. solis
Diezgan bieži ir cilvēki, kuri cenšas kontrolēt apkārtējo cilvēku rīcību. Ārējam novērotājam šāda rīcība var izpausties gan pilnīgā vēlmē palīdzēt visiem un visam, gan darīt visu citu labā, gan vadītāja nevēlēšanās un nespēja sadalīt atbildību padotajiem, gan izpausties kā pastāvīga iejaukšanās kāda cita dzīvē. ar mēģinājumiem to kontrolēt, būt notikumu centrā. Par šādiem cilvēkiem bieži saka: "Viņš iebāž degunu citās lietās." Šīs uzvedības saknes slēpjas personības rakstura un individuālās psiholoģijas īpašībās, kas parādās sociālās mijiedarbības procesā. Šaubas par sevi, kas izpaužas kā neuzticība citiem cilvēkiem un kļūst par pastāvīgas pašapliecināšanās avotu caur vēlmi atrasties notikumu centrā, ir iespējamā problēma, kas jāatrisina, lai pārstātu uztraukties par visu.
2. solis
Vēl viens pastāvīgas pieredzes iemesls bieži tiek samazināts nevis uz ārēju izpausmi, bet gan uz cilvēka iekšējo stāvokli. Šāds cilvēks nevar beigt uztraukties par visu, kas ar viņu notiek. Viņš izvairās no nepazīstamām situācijām un kautrējas par nestandarta risinājumiem. Viņu ietekmē kāda cita viedoklis. Viņš pastāvīgi jūt, ka cilvēki viņu vērtē pat situācijās, kad šāds novērtējums nemaz nav gaidāms. Viņam ir nestabila pašcieņa, kas atkarīga no citu viedokļa. Šīs uzvedības sakne atkal ir pašapziņas trūkums.
3. solis
Pārsteidzoši, ka abās situācijās, kas aprakstītas ar tik atšķirīgām sociālajām izpausmēm, mūžīgo pārdzīvojumu sakne ir paša cilvēka nedrošība sevī un viņa spēkos. Ar šo rakstura īpašību ir jāstrādā visiem tiem, kas vēlas beidzot pārtraukt visu uztraukties un iemācīties redzēt pasauli no pārliecības un miera stāvokļa.
