Ikviens zina, ka studenti ir nervozākie cilvēki, un, neskatoties uz daudzajiem pozitīvajiem studentu dzīves aspektiem, katrs students piedzīvoja stresu.
No kurienes tas rodas un kāds ir tā parādīšanās iemesls?
Stresu zinātnieki definē kā spiedienu, fizisku vai garīgu stresu. Nav pārsteidzoši, ka skolēni ir visvairāk uzņēmīgi pret to. Jauna apkārtne, jauni cilvēki, mainīgs materiāls, ātra mācīšanās un daudz informācijas ir stresa faktori.
Studentu dzīve tikai virmo ar jauniem notikumiem. Katru dienu praktikantam ir daudz tādu incidentu, kas viņam jāatrisina. Stress ietekmē akadēmisko sniegumu, labsajūtu un vispārējo veselību. Miega stāvoklis pasliktinās, interese par dzīvi pazūd, turklāt students var pilnībā atsaukt sevi un noslēgties no ārpasaules.
Uzspiests students nespēj koncentrēt savu uzmanību uz studijām, kas rada papildu problēmas, kas tikai saasina morāli un velk uz leju. Tas viss ir apburtais loks. Izglītojamais šajā lokā griežas kā vāvere ritenī, nezinot, kā no tā izkļūt.
Bet no problēmas situācijas ir izeja. Lai izvairītos no šāda stāvokļa, studentiem jāiemācās sastādīt rīcības plānu, lai viņi varētu atpūsties, izlīdzināt konfliktus un kontrolēt notiekošo. Praktikantam ir rūpīgi jāizpēta un jāizkrāso sava ikdiena, viss jāizkrāso burtiski pa stundām.
Daudzi psihologi uzskata, ka smiekli ir viens no labākajiem stresa mazinātājiem. Pēc smiekliem cilvēka ķermeņa muskuļi atslābina un sirdsdarbība izlīdzinās. Dzīvē ir vērts pamanīt vairāk labu, jautru un laipnu notikumu. Katram cilvēkam ir sava izpratne par šīm lietām. Kādam patīk pavadīt laiku kopā ar tuviem cilvēkiem un viņu ģimeni, savukārt citiem, gluži pretēji, patīk būt vienam, piemēram, makšķerēt, atrasties netālu no klusa, pamesta ezera.
Jāspēj atrast to smieklīgo, kur sākotnēji bija kaut kas negatīvs, nopietns, nomācošs. Un, protams, jums jāpavada laiks kopā ar draugiem vai vienkārši jaukiem cilvēkiem. Dodieties uz kinoteātriem, teātriem un citām izklaides vietām.
