Kļūt par nozieguma upuri ir ļoti grūti, un būt izvarošanas upurim ir daudzkārt grūtāk. Šī nozieguma īpatnība ir tāda, ka ļoti bieži sabiedrība notikušajā vaino upuri, nevis izvarotāju. Nepareizs veids, ne tik ģērbies, ne tā uzvedas … Tikai daži cilvēki pēc zādzības domā apsūdzēt īpašniekus par dzīvokļa slēgšanu “nepareizā veidā”.
Šāda attieksme pret upuri viņu vēl vairāk traumē, liekot klusēt, nemeklēt taisnību un nemeklēt palīdzību. Bet izvarošanas izraisītā trauma ir ļoti nopietna. Sievietēm, kuras pārdzīvoja šo murgu un vēlāk ar to netika galā, seksuālajā dzīvē ir problēmas, viņas reti izveido ģimeni, biežāk cieš no vardarbības ģimenē, dažādām atkarībām un darbaholismu.
Ko darīt?
Jums jāsāk pieņemt savu traumu un sevi tajā, atzīstot, ka esat nevainīgs. Bieži, pat bez apsūdzībām no ārpuses, sieviete mēģina analizēt, kas viņā ir “nepareizs”, kāpēc tas ar viņu noticis. Tas ir ceļš uz strupceļu. Noziegums noticis tāpēc, ka izvarotājs izdarījis noziegumu. Tāpēc vainojiet vainīgo, nevis sevi. Jūs tikko nokļuvāt viņa ceļā. Starp citu, dusmas ir laba izeja no traumatiskas situācijas.
Noteikti uzrakstiet paziņojumu policijai! Protams, tas ir sava veida varoņdarbs: iet tur un runāt par to, kas ar jums tika izdarīts, kamēr nekas vēl nav dziedējis ne fiziski, ne emocionāli. Daudzas sievietes neiet uz policiju, jo tur viņas tiks “atrunātas” no paziņojuma, atkal viņas nemeklēs nozieguma vainīgo, bet gan iemeslu - kāpēc noziegums noticis. Viņi baidās no sāniski skatieniem, baidās no publicitātes, baidās no konfrontācijām. Tas viss ir vairāk nekā saprotams, tomēr daudzi pētījumi šajā jomā rāda, ka tie izvarošanas upuri, kuri panāca taisnīgumu, iesniedza lietu tiesā un ieslodzīja savu varmāku, pēc tam jūtas daudz labāk.
Saņemiet sev tuvu cilvēku atbalstu. Protams, blakus ir vismaz viens cilvēks, kuram var uzticēties, visu izstāstīt, lūgt palīdzību, un viņš (-i) noteikti palīdzēs. Paņemiet šo personu līdzi policijā. Paralēli tam meklējiet psiholoģisko palīdzību. Diemžēl izvarošanas izraisītā trauma ir ļoti intensīva, un vairumā gadījumu to nav iespējams pārvarēt ar "virtuves terapijas" palīdzību - intīmām sarunām ar draugu.
Nebūs lieki mainīt vidi vismaz uz īsu laiku. Dodieties atpūsties, bet ne uz trokšņainu, pārpildītu kūrortu, bet uz klusu pansionātu, atpūtas namu vai sanatoriju. Atkal ne tikai viens! Sākumā kopumā labāk nepalikt vienam, tāpēc, ja ir iespēja uz laiku pārcelties pie radiem vai drauga, izmantojiet šo iespēju!
