Greizsirdība ir diezgan izplatīta emocija, kas bieži izdzen cilvēkus un sabojā viņu dzīvi. Greizsirdīgi cilvēki nedomā, ka ar nākamo skandālu viņi vienkārši iznīcina savas attiecības, laimi. Vai varbūt mums vajadzētu apstāties un domāt: vai greizsirdībai tiešām ir pamats?
Protams, neviens nesaka, ka greizsirdība nav nepieciešama, vienkārši greizsirdībai jābūt veselīgai. Ja viens cilvēks ir bezgalīgi greizsirdīgs uz otru, tad jums jādomā, vai šādas attiecības vispār ir vajadzīgas.
Greizsirdīgs pret mīļoto cilvēku izsmelšanu un emocionālu izsīkumu rada ne tikai sevi, bet arī savu partneri. Tāpēc jums jāiemācās kontrolēt savas emocijas un pēc pirmās izdevības tās neizmest uz dvēseles palīgu. To ir vieglāk iznīcināt nekā būvēt, tas vienmēr jāatceras.
Ja attiecībās ir veselīga greizsirdība, tad tas ir noderīgi, jo tas “silda” attiecības. Bet, ja šī sajūta pārsniedz robežas, tad kaut kas ir jādara. Greizsirdība, sajūta, kurai nepatīk klusums. Jums nav nepieciešams sēdēt un klusēt, jums vajadzētu runāt ar savu mīļoto un runāt par savu pieredzi. Viņš savukārt to apstiprinās vai noraidīs. Jebkurā gadījumā attiecībās vienmēr ir vainīgi abi, un situācija ir jāiemācās kopīgi risināt. Ja pāris pats nevar tikt galā ar šo problēmu, tad labāk konsultēties ar psihologu.
Ļoti bieži aiz greizsirdības slēpjas banāla pašapziņa. Tas ir, nav iemeslu uztraukumam un neuzticībai partnerim. Vienkārši cilvēks nav pārliecināts par sevi un baidās zaudēt dvēseles palīgu. Šādās situācijās jums vajadzētu strādāt pie sevis un, galvenokārt, ar savu attieksmi pret sevi.
Attiecībām jābūt priecīgām un bezrūpīgām, tām nevajadzētu izraisīt skumjas un ciešanas. Jums vienkārši jāiemācās uzticēties, jo uzticēšanās ir ilgas un laimīgas dzīves atslēga.
