Jūs varat būt pilnīgi viens, pat ja atrodaties cilvēku pūlī vai esat ģimenes un draugu ieskauts. Bet vientulību dažādi cilvēki var uztvert atšķirīgi. Tas dažus ierobežo, iedzen skumjās, rada diskomfortu, savukārt citus apstādina lielās pilsētas trakojošajā ritmā un ļauj viņiem realizēt sevi kā veselu cilvēku, atcerēties savu tagadni, savus mērķus, sapņus un vēlmes.
Instrukcijas
1. solis
Daudzi izcili cilvēki - rakstnieki, mākslinieki, zinātnieki - novērtēja vientulību kā vissvarīgāko sava radošā procesa un attīstības resursu. Savas vientulības pieņemšana liek cilvēkam pārstāt būt pasīvam, liekot viņam kļūt izlēmīgam, uzņemties atbildību par savu dzīvi un nāk radošuma brīvība. Bieži vien vientulība rodas tāpēc, ka jums ir vēlme attīstīties un mainīt sevi uz labo pusi.
2. solis
Vientulības procesā ir izpratne par viņu atkarību, it īpaši radinieku un draugu pakļautību. Ir svarīgi iemācīties sazināties ar sevi, dzirdēt un ieklausīties iekšējā balsī. Nespēja un nevēlēšanās ieklausīties sevī, garlaicība komunicēt ar sevi bieži norāda uz individualitātes zaudēšanu. Un, ja man ir garlaicīgi ar sevi un esmu sev nevēlams sarunu biedrs, vai tas būs interesanti citiem ar mani?
3. solis
Tas, kurš iemācās izjust vientulību kā likteņa un draugu un partnera dāvanu, izvēlēsies nevis tāpēc, ka viņš viens ir garlaicīgs, vientuļš un slikts, bet gan tāpēc, ka viņš patiešām mīlēs savu izredzēto tā, ka vēlas viņu ielaist savā iekšējā pasaulē. Galu galā, cik bieži mēs izvēlamies sev pāri, lai tikai nebūtu vieni, mēs kļūdāmies. Mācoties palikt vienatnē ar savām domām un jūtām, mēs esam gatavi būt pilnīgi tuvi kādam. Un tad tuvības prieks, nevis bailes no vientulības, mūs tur tuvu.
4. solis
Ir svarīgi izjust vientulību nevis kā sodu, bet gan kā personisko brīvību un patiesi izbaudīt viņu neatkarību. Dzīvojiet pilnībā, izbaudiet katru mirkli, redziet sev priekšā jaunas iespējas, cenšaties iepazīt sevi un apkārtējo pasauli.
