Konfliktu Risināšanas Metodes

Satura rādītājs:

Konfliktu Risināšanas Metodes
Konfliktu Risināšanas Metodes

Video: Konfliktu Risināšanas Metodes

Video: Konfliktu Risināšanas Metodes
Video: Konfliktu risināšanas algoritms 2024, Maijs
Anonim

Konflikti rodas jebkurā kolektīvā. Viņi ir ģimenē, darbā, radu un draugu lokā. Šajā gadījumā notiek dažādu interešu sadursme, un ir nepieciešams atrast kaut kādu risinājumu, kas šajā situācijā būs optimāls.

Konfliktu risināšanas metodes
Konfliktu risināšanas metodes

Instrukcijas

1. solis

Konflikts ir strīdīgs fenomens. Dažreiz to var saukt par negatīvu, ja dalībnieki vaino viens otru, strīdas un nevar atrast pareizo izeju. Tas noved pie attiecību, pretenziju un sūdzību pasliktināšanās. Bet dažreiz šī situācija ļauj paskatīties uz lietām jaunā veidā, lai atrastu veiksmīgāku pieeju, nekā tika ieteikts iepriekš. Tas notiek, ja dalībnieki kopā meklē izeju, piedāvā dažādas idejas, apvieno piedāvātās iespējas.

2. solis

Sadarbība ir par visām pusēm piemērota risinājuma atrašanu. Neviens no dalībniekiem neuzstāj uz savu nostāju, bet tikai piedāvā savu risinājumu, paziņo savu redzējumu. Tas rada jaunas iespējas. Parasti dažādu uzskatu simbioze nodrošina efektīvu izeju no šādas krīzes. Šī metode ir piemērota draudzīgām komandām, kur neviens nevēlas izcelties uz citu rēķina, kur kolektīvās intereses ir augstākas nekā personiskās.

3. solis

Izmitināšana ir arī labs veids, kā izkļūt no konfliktiem. Šo metodi izmanto, ja saduras vadības un padoto intereses. Šajā gadījumā tiek ieņemta tā, kura ir augstāka statusā vai morāli spēcīgāka. Otrais dalībnieks piekrīt tikai autoritatīvās personas viedoklim, neuzstājot uz viņa uzskatiem. Dažreiz ir vieglāk izvairīties no konfrontācijas nekā zaudēt sadursmē ar nevienlīdzīgu pretinieku. Pielāgošanos nevar nosaukt par vājumu, tas bieži ir stratēģisks lēmums, kas ļauj palikt darba vietā, veidot draudzīgas attiecības ar citiem.

4. solis

Konfliktu var atrisināt ar piespiešanu. Šī pasākuma dalībniekus var piespiest ievērot konkrētu lēmumu. Šeit kā svarīgs arguments var kalpot sociālais statuss, stāvoklis, maksimālā pieredze, pamatotāka nostāja. Kam ir noteikta prioritāte, persona uzliek savu lēmumu, tieši šo lēmumu pieņem kā pareizu, un šajā sakarā konflikts tiek uzskatīts par atrisinātu. Dažreiz tas ir pašapliecināšanās variants uz citu rēķina.

5. solis

No jebkura konflikta var izvairīties, vienkārši nepiedaloties šajā darbībā. Šajā gadījumā jums nav jāpauž savs viedoklis vai jānāk klajā ar argumentiem. Tā ir gudra rīcība, jo jums nav nepieciešams sevi parādīt. Piemērots cilvēkiem, kuri nevēlas tikt pamanīti, nemēģina popularizēt savas idejas vai vienkārši to nav. Šī metode ir paredzēta tiem, kuriem nav lielu ambīciju vai kuri mēģina realizēt sevi nevis problēmu situācijās. Dažreiz tas der tiem, kas saprot jebkuras konfrontācijas bezjēdzību.

6. solis

Kompromiss arī dod iespēju atrast labu veidu, kā nokārtot lietas. Izskatās, ka tā ir sadarbība, taču šajā gadījumā katra puse piekāpjas, atsakās no daļai savu prasību vai uzskatu. Rezultātā rodas nevis jauna ideja, bet kaut kas pa vidu, kas der visām konflikta pusēm.

Ieteicams: