Kā jūs varat palīdzēt sev tikt galā ar sliktām atmiņām, izmantojot psiholoģiskas metodes? Mēs esam reāli cilvēki, un neviens nav ideāls. Tāpēc nevajag dramatizēt, drīzāk mēģiniet sev palīdzēt.
Slikti un labi notikumi notiek ar katru no mums. Bet mums ir tendence paturēt prātā sliktus notikumus ilgāk nekā labus. Un, ja publiski ar mums notika kas slikts un stulbs, tad mūsu rūpes par šo lietu dubultojas. Katru reizi, ritinot atmiņas par to, mēs ar iztēli pievienojam košas krāsas un liekam citiem, kā viņi uz to reaģēja un ko varēja domāt. Vai vēl trakāk, mēs domājam, ka viņi to visu atceras tikpat skaidri kā mēs. Bet tas tā nav. Neviens neglabās šo negatīvo jūsu atmiņā tik uzmanīgi kā jūs, izbaudot katru detaļu. Jums pat nevajag par to saspringt. Viņu apkaunojumu ir daudz, viņiem nav pamata un kur glabāt savu un tavu atmiņā.
Laiks izdzēš skaidras notikušā robežas un detaļas, atstājot tikai pašu faktu, ka tas notika. Un laika gaitā cilvēkiem var būt šaubas par to, vai tas notika ar tevi vai ar kādu citu. Lai jums būtu vieglāk atbrīvoties no sliktas atmiņas, varat izmantot vienu no vienkāršākajām psiholoģiskajām metodēm, bet, tomēr, ļoti efektīvas. Piemēram, paņemiet tukšu papīra gabalu un sāciet to rakstīt. Atkārtojiet atmiņā notikušā attēlu, sāciet staigāt pāri palagam, kamēr notiek atcerēšanās process, nenoņemot rokas no lapas. Kad esat pabeidzis, paskatieties uz papīra gabalu, uz tā būs neglīti izliekti skricelējumi, tie ir tikpat neglīti kā pati atmiņa. Paņemiet šo papīra gabalu abās rokās, koncentrējieties un saburziet to ar spēku. Tad izmetiet to atkritumu tvertnē. Tā jūs iemetāt šo savu atmiņu miskastē. Pēc tam jums ir jāapbalvo sevi ar kaut ko, vai jāapzinās kaut kas patīkams. Un mums vienmēr jāatceras, ka mēs neesam roboti, bet gan dzīvas būtnes un ka neviens no mums nav tik pilnīgs, lai ar viņu nenotiktu tādi brīži.
