Iztēli ir pieņemts saukt par jaunas lietas radīšanu attēlu, reprezentāciju vai ideju veidā, ko rada cilvēka vajadzības un kas ir viena no cilvēka raksturīgajām iezīmēm.
Instrukcijas
1. solis
Iztēlei raksturīga izteikta uzmanība praktiskai darbībai - darbības veids vienmēr ir pirms pašas darbības.
2. solis
Iztēles fizioloģiskais pamats ir jaunu jau esošo pagaidu savienojumu kombināciju radīšana, un tas nozīmē gan pirmās, gan otrās signalizācijas sistēmas kopīgu darbu. Vārds darbojas kā attēla izskata avots un nostiprina topošās savienojumu kombinācijas.
3. solis
Pārstāvot noteiktu atrašanos no realitātes, iztēle vienmēr balstās uz to. Iztēle izveido priekšstatu par kādu objektu pirms paša objekta izpausmes. Pats atsevišķa jēdziena apcerēšanas akts, kas nav saņēmis loģisku noformējumu, bet sajūtu līmenī korelē ar universālām kategorijām, noved pie situācijas neatņemama tēla radīšanas.
4. solis
Psiholoģija izšķir brīvprātīgu iztēli ar apzinātu dažāda veida problēmu risināšanu ar skaidru mērķa izpratni un piespiedu iztēli, kas izpaužas sapņos. Sapnis ir īpaša iztēles forma, kas vērsta uz nākotni un nenozīmē obligātu rezultāta saņemšanu vai šī rezultāta identitāti ar iedomāto, bet kalpo kā motivācija radošiem centieniem.
5. solis
Ir divu veidu iztēle - aktīva un pasīva. Aktīvo raksturo ārēja orientācija, paļaujas uz reālās dzīves notikumiem un laika rāmjiem, un to kontrolē cilvēka griba. Aktīvās iztēles veidi ir:
- radoša vai mākslinieciska iztēle, kas izteikta atsevišķu ideju vai attēlu individuālā radīšanā;
- atpūtas iztēle, kas izpaužas jaunu attēlu radīšanā, pamatojoties uz verbālu vai vizuālu stimulāciju;
- paredzoša iztēle, kas ļauj paredzēt noteiktu notikumu attīstību, pamatojoties uz esošo pieredzi.
6. solis
Pasīvo iztēli, kas sadalīta brīvprātīgajā (sapņi un sapņi) un piespiedu (hipnozes stāvoklis), nosaka cilvēka iekšējās īpašības un ir subjektīva. Pasīvās iztēles galvenais mērķis ir neapmierinātu vai neapzinātu vajadzību apmierināšana un dažāda veida afektu apspiešana.
