Psiholoģiskās konsultācijas ir organizēta saruna par tēmu, kuras laikā klients un profesionālais psihologs kopā izprot problēmu un atrod labākos veidus, kā to atrisināt. Lai konsultācija noritētu nevainojami, ir ļoti svarīgi to pareizi organizēt.
Instrukcijas
1. solis
Nodrošiniet visus nepieciešamos nosacījumus ērtai saziņai. Psiholoģiskās konsultācijas prasa no klienta zināmu sirsnību un vēlmi ielaist psihologu viņa dzīves personīgajās jomās. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai klients atrastos ērtā vidē. Izvairieties no telpām ar spilgtu gaismu vai, gluži pretēji, pārmērīgi aptumšotu. Konsultāciju zālei jābūt labi izolētai no ārējām skaņām, lai klientu nenovērstu sveši trokšņi un, no otras puses, nebaidītos, ka viņu dzird kāds cits.
2. solis
Sagatavojieties, lai tiktos ar konkrētu klientu. Ja iespējams, izpētiet viņa personas lietu, pirms sanāksme notiek tieši. Uzziniet par viņa ģimeni, darbu, konsultācijām ar citiem ārstiem, ja viņi ir bijuši iepriekš. Aiciniet klientu pabeigt testu mājās un atnest to jums dienu pirms tikšanās. Tad jums būs laiks analizēt materiālu un izstrādāt labāko komunikācijas stratēģiju.
3. solis
Uzmanīgi klausieties klientu. Atrast runātīgu stāstnieku ir daudz vieglāk nekā labu klausītāju, tāpēc cilvēkiem pastāvīgi trūkst uzmanības. Vēršoties pie psihologa, cilvēks cer, ka viņu vismaz uzklausīs. Runāšana pati par sevi ir daļa no jebkuras terapijas: saikne starp runu un domāšanu ir daudz spēcīgāka, nekā tas bieži parādās. Mutiski formalizējot savu domu, cilvēks sāk raudzīties uz problēmu citādā veidā, kas bieži palīdz viņam to atrisināt.
4. solis
Neuzspiediet klientam savu viedokli. Profesionāla psihologa uzdevums nav atrisināt viņa problēmu personai, bet gan palīdzēt viņam patstāvīgi izprast radušās grūtības. Ir ļoti svarīgi, lai klients pats pieņemtu noteiktu lēmumu un būtu gatavs būt atbildīgs par izdarīto izvēli.
5. solis
Veidojiet savu komunikāciju pēc dialoga principa. Tās būtība nav alternatīvā piezīmju apmaiņā, bet gan iekšējā izpratnē un katra sarunas dalībnieka tiesību uz personisko brīvību un pašnoteikšanos atzīšanā. Saziņai jābūt divvirzienu un balstītai uz savstarpēju cieņu, pretējā gadījumā konsultācija zaudēs jēgu. Psihologam vajadzētu ne tikai sagaidīt klienta atvērtību, bet arī būt gatavam psiholoģiski atvērt sevi, nepieļaujot spiedienu uz sevi, bet arī neizdarot spiedienu uz sevi. Saruna būs efektīva tikai tad, ja psihologs un klients sniegs vienādu ieguldījumu problēmas risināšanā.
