Fobijas ir obsesīvas bailes, kurās cilvēks sāk baidīties no noteiktām parādībām, priekšmetiem, slimībām, situācijām utt. Visbiežāk mēs runājam par bailēm no zirnekļiem, slēgtām telpām, tumsas, taču ir arī daudz dīvainākas un smieklīgākas fobijas.
Reti obsesīvas bailes
Baloni parasti ir saistīti ar brīvdienām un jautrību, un tāpēc neizraisa negatīvas emocijas. Tomēr cilvēki, kas cieš no globofobijas, ļoti baidās no šādām lietām. Vairumā gadījumu tie, kas saskaras ar šo ļoti neparasto problēmu, baidās, ka balons pēkšņi uzsprāgs viņiem blakus.
Globofobijai ir vēl viena šķirne. Daži cilvēki baidās uzņemt balonus, kas piepildīti ar hēliju, jo viņiem šķiet, ka tik vienkāršs priekšmets var labi pacelt cilvēku gaisā.
Dažreiz cilvēka dzīvē var rasties situācijas, kad viņš izlasa kādu tekstu un nespēj saprast tā nozīmi. Tehniskais raksts, sarežģīts līgums vai līgums, ļoti specializēti noteikumi var būt mulsinoši. Parasti cilvēki no tā nebaidās, taču ir arī tādi, kuri ir pakļauti akribofobijai - obsesīvām bailēm nesaprast teksta nozīmi.
Agirofobija liek cilvēkiem veikt garas pastaigas, lai nokļūtu īstajā vietā, nešķērsojot ceļu. Šīs bailes nav saistītas ar bailēm notriekt automašīnu. Gluži pretēji, agoprofobi nevar šķērsot ceļu, pat ja tas ir tukšs.
Pārsteidzošākās fobijas
Viena no dīvainākajām obsesīvajām bailēm ir metrofobija. Cilvēki, kas no tā cieš, baidās no dzejniekiem un dzejas līdz drebuļiem. Viņus biedē pati doma, ka kāds tuvumā sāks dzejoli lasīt.
Protams, metrofobi ļoti baidās arī no tā, ka viņiem pašiem būs jādara dzeja vai jāmācās un jāsaka citu cilvēku teksti.
Ļoti reti sastopamas un pilnīgi neizskaidrojamas obsesīvas bailes ir genofobija. Cilvēki, kas no tā cieš, baidās no ceļgaliem, turklāt gan paši, gan citi. Redzot kailu ceļu, viņi ir ļoti nobijušies, tāpēc filmu skatīšanās un pat vienkārša pastaiga viņiem var kļūt par spīdzināšanu.
Anatydaophobia izskatās vairāk kā joks, bet patiesībā šī slimība patiešām pastāv. Anatidafobi ļoti baidās, ka kaut kur pasaulē viņus vēro pīle.
Dažiem cilvēkiem ir tik svarīgi pastāvīgi sazināties ar kādu un būt vajadzīgiem, ka viņiem pat attīstās nomofobija - obsesīvas bailes, ka neviens viņus nesauks. Ja tālrunis klusē vismaz 5-10 minūtes, šāds cilvēks sāk just diskomfortu, un jo ilgāk zvans netiek dzirdēts, jo spēcīgākas kļūst negatīvās emocijas.
Visbeidzot, klasisks ļoti neparastu baiļu piemērs ir fobofobija, t.i. bailes no bailēm, bailes pamanīt vismaz kaut kādu fobiju sevī.
