Rets cilvēks nekad nav saskāries ar pasīvu agresiju no ārpuses, vai arī viņš pats nav bijis klusa protesta stāvoklī, kad iekšpusē vārās sašutums, taču emocijas nav iespējams paust. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi ierobežo savus iekšējos impulsus, pamazām kļūstot par pasīviem agresoriem. Kas provocē šo stāvokli?
Saskaņā ar statistiku no tā izriet, ka vīrieši, nevis sievietes, parasti ir pasīvi agresīvi. Šāda emociju ierobežošana pamazām var izraisīt gan problēmas saziņā ar cilvēkiem, gan diezgan nopietnus traucējumus, kas ietekmē psihi. Daži psihiatri uzskata, ka pasīvs agresors ir diagnoze, ka šādiem cilvēkiem ir psihiski traucējumi un viņiem nepieciešama kāda ārstēšana.
Negatīva personīgā pieredze var izraisīt tieksmi uz pasīvu agresiju. Kad noteiktā situācijā cilvēks uzliesmoja, pauda neapmierinātību, bet beigās apstākļi izveidojās tā, ka viņš atradās ļoti neizdevīgā stāvoklī. Traumatiska dzīves pieredze, pastāvīgas atmiņas par nepatīkamiem notikumiem mudina cilvēku apspiest emocijas, uz klusu protestu un pasīvu uzvedību. Tomēr tas ir tikai viens no pasīvās agresijas cēloņiem, un tas nav visizplatītākais.
Bieži vien cilvēkiem ar noteiktām personības iezīmēm, noteiktiem dzīves skatījumiem un dažām intrapersonālām problēmām ir tendence uz klusu agresīvu uzvedību. Uz kā pamata veidojas pasīvā agresija?
5 pasīvās agresijas iekšējie cēloņi
Paaugstināta trauksme. Ļoti satrauktiem cilvēkiem ir ārkārtīgi sarežģītas attiecības ar situācijām, kad viņiem ir jāstrīdas, jāpierāda savs viedoklis, jāaizstāv savas intereses vai jāpauž neapmierinātība. Viņi baidās no turpmākas attīstības, dodot priekšroku attālināties no konfliktiem, kas varētu vēl vairāk palielināt trauksmi un izraisīt satraukumu. Mēģinot “aizbēgt” no nepatīkamām sajūtām, šādi indivīdi sevī attur negatīvās emocijas. Viņi grūtsirdīgi klusē, negribīgi piekrīt veikt jebkādus pienākumus, kas viņiem ir nepatīkami. Nespēja atbrīvot savas emocijas kļūst par pasīvās agresijas veidošanās iemeslu.
Kautrība un neizlēmība. Ja cilvēks pēc savas būtības ir ļoti ierobežots, kautrīgs, pieticīgs, viņam ir grūti parādīt savas patiesās jūtas. Viņš baidās piesaistīt pārmērīgu uzmanību sev, izcelties no pūļa, kaut kādā veidā parādīt savu individualitāti. Bieži vien šīs personības iezīmes ir saistītas ar zemu pašnovērtējumu. Tomēr šādi cilvēki sevī var piedzīvot veselu negatīvu sajūtu vētru, kad pēc citu cilvēku domām viņiem ir jāpiepūlas.
Paziņojums, apgalvojums. Cilvēki, kurus vada, bieži ir arī ļoti uzticami, iespaidīgi, atvērti pasaulei un gatavi pieņemt kāda cita viedokli. Tomēr šādiem indivīdiem sāk veidoties pakāpeniski pasīva-agresīva uzvedība. Bieži tas notiek tāpēc, ka cilvēks pakļaujas apkārtējiem cilvēkiem, iztur, pieņem viņu viedokli un attieksmi, bet vienā brīdī protesta sajūta iekšpusē kļūst ļoti spēcīga. Cilvēki, kuriem ir nosliece uz afektīvām reakcijām un impulsīvu uzvedību, šādā situācijā sevi neierobežos, viņi izrādīs patiesas emocijas. Tomēr klusie un dzītie cilvēki aprobežojas tikai ar klusu protestu.
Atkarība. Šajā gadījumā psiholoģiskā atkarība var būt atšķirīga. Vienā gadījumā cilvēks neizrāda savas patiesās emocijas, darba kolektīvā ieņemot pasīva agresora pozīciju. To prasa apstākļi, jo neapmierinātības demonstrēšanas un skandalozas uzvedības dēļ jūs varat zaudēt darbu. Citā gadījumā cilvēks klusējot piekrīt visam, kad ir atkarīgs no partnera vai viņa vecākiem. Tajā dominē bailes pazaudēt cilvēku / cilvēkus, nonākt ārkārtīgi neērtā stāvoklī, bailes palikt vienam vai iziet ārpus savas personīgās komforta zonas.
Cenšas būt labs visiem. Ir kategorija cilvēku, kuri cenšas visu iespējamo izpatikt visiem un visiem. Viņi nezina, kā atteikt, pateikt "nē", viņi nespēj izturēt pat nelielu spiedienu no ārpuses. Šādi cilvēki vēlas, lai par viņiem runātu tikai pozitīvi, lai visi un viss viņus izvirzītu par piemēru vai līdzvērtīgu viņiem. Viņi cenšas ieņemt "ideālas personas" pozīciju. Tomēr tajā pašā laikā indivīdiem ar šādu vēlmi ir jānomāc savas vēlmes, jāaizliedz sev uzstāties par jebkuru jautājumu tēmu, lai nesabojātu viņu reputāciju. Pamatojoties uz to, agrāk vai vēlāk sāk attīstīties tendence uz pasīvo agresiju.
