Mūsdienās lielākā daļa pensionāru turpina strādāt. Uzkrātā pensija atšķiras no dzīves nepieciešamības. Ēst labu ēdienu, izskatīties labi, stilīgi ģērbties un būt neatkarīgam ir raksturīga jebkura vecuma cilvēkam. Darbs ļauj vadīt aktīvu dzīvesveidu, neiekrist senilā zilumā un slimībās. Kamēr cilvēks strādā un dod labumu sabiedrībai, viņš izjūt savu vajadzību un nozīmi. Tāpēc pensionāriem nevajadzētu aizliegt strādāt. Kā jums vajadzētu rīkoties ar strādājošu pensionāru?
Instrukcijas
1. solis
Bērniem ir jāsaprot, ka pensijas vecuma iestāšanās nevienam neuzliek par pienākumu sēdēt kopā ar mazbērniem, rūpēties par dachu un mājturību. Ikvienam ir tiesības uz dzīvi pēc saviem ieskatiem un vēlmēm.
2. solis
Jāatceras, ka novecošana ir neizbēgams process. Viņš apdraud visus planētas iedzīvotājus. Ja jūs dzīvojat kopā, tad pēc iespējas atbrīvojiet strādājošos pensionārus no mājsaimniecības pienākumiem. Vecāks cilvēks darba dienas laikā nogurst ātrāk un spēcīgāk nekā jaunāki cilvēki. Dzīvojot atsevišķi, sniedziet vecākiem visu iespējamo palīdzību mājturībā.
3. solis
Jebkurā vecumā cilvēkam ir tiesības uz mīlestību un privātumu. Cieniet šīs tiesības.
4. solis
Tā kā pēc aiziešanas pensijā attīstās mazvērtības sajūta un domas par gaidāmo zemes dzīves galu sāk uztraukties, tad cilvēka vēlme strādāt ir jāatbalsta visos iespējamos veidos.
5. solis
Kamēr pensionārs turpina strādāt un ieņem tādu pašu sociālo stāvokli un tādu pašu lomu ģimenē, viņš nebaidās no slimībām un senilas depresijas.
6. solis
Darba devējiem nav jānorāda personas vecums. Gados vecāki darbinieki ir pieredzējušāki, un ne katrs jaunais speciālists arī varēs strādāt.
7. solis
Pāreja uz pensionāra statusu organismam ir liels stress, šajā brīdī īpaši nepieciešams bērnu atbalsts un līdzdalība.
8. solis
Vēl viena priekšrocība ir strādājoša pensionāra spēja palīdzēt bērniem, nav nepieciešams to ļaunprātīgi izmantot.
9. solis
Veselība, spars, sociālā aktivitāte un nozīme, materiālā neatkarība ir galvenie faktori, kas atbalsta strādājošos pensionārus.
