Joprojām nav skaidras atbildes uz jautājumu: kāpēc cilvēki lieto alkoholu. Dažādas sabiedrības grupas un nozares uz to reaģē dažādi. Gandrīz katram, kurš lieto alkoholu, ir savs skaidrojums.
Vieniem alkohola lietošana ir ķermeņa relaksācija, nogurusi no pastāvīgā stresa un mūsdienu dzīves ritma, citiem - izkļūšana no depresijas vai garastāvokļa celšana, citiem - tradīciju uzturēšana vai lai neizskatītos pēc melnas aitas komandā. Dažreiz alkohola lietošana ir protesta izpausme vecākiem vai sievai. Viņi dzer, lai izlīdzinātu vientulību, ielej skumjas, labāk ir aizmigt vai atvieglot paģiras. Ir tūkstošiem iemeslu, un katram no tiem ir pamatojums. Šajos paskaidrojumos ir tikai viena kopīga iezīme - atkāpšanās no realitātes. Zinātnieks A. Kempiński dzeršanu saistīja ar dažādiem stiliem: kontakts, kad alkoholu lieto, lai nodibinātu kontaktus ar citiem cilvēki, neirastēniski - nervu kairinājuma un spriedzes mazināšanai, ar bakanālu - atslēgties un aizmirst alkohola reibumā, ar varonīgu - dot sev pārliecības sajūtu un ar pašnāvību - kad ir vēlme izdarīt pašnāvību. Citi zinātnieki uzskata, ka alkohola lietošana ir saistīta tikai ar trim galvenajiem iemesliem: veselīgs - ar spēju mazināt spriedzi, aizmirst, atpūsties, uzmundrināt sevi, pavadošs - tiekoties ar draugiem un ģimeni, vai vienkārši draugiem, kā arī meklējot saviļņojums - apmierināšanai garšas vajadzībām un alkoholisko dzērienu baudīšanai. Cilvēce jau vairākus gadu tūkstošus ir pazīstama ar alkoholu. Šajā laikā daudzām tautībām ir izveidojušās nerakstītas tā lietošanas tradīcijas. Bet tajā pašā laikā no alkohola vienmēr tika iegūta viena lieta - tā spēja mainīt prāta stāvokli, lai nomierinātos, paaugstinātu garastāvokli, atpūstos. Bet šī situācija vienmēr ir viltota, mākslīga. Prieks netiek sasniegts ar pelnītu mieru, bet gan ar vienkāršu ķīmisku smadzeņu centru stimulēšanu, kas regulē jūtas un noskaņojumu. Šie centri ir tieši atbildīgi par uzvedības kontroli, spēju reālistiski paskatīties uz dzīvi un savu vietu tajā. Maldinot smadzenes, cilvēks, kurš lieto alkoholu, maldina sevi un uz reibuma laiku kompensē to, kas viņam trūkst reālajā dzīvē: spēja sazināties, izklaidēties, piedzīvot grūtības, atpūsties. Tajā pašā laikā alkohols sedz deficītu spējā kontrolēt savas jūtas un regulēt uzvedību un stāvokli.
