Es mīlu, bet viņš neizskatās. Es ciešu, bet viņam ir vienalga. Kā rīkoties ar sevi līdzīgā situācijā? Psihologi iesaka vairākus līdzekļus, kas var palīdzēt nomākt dzīves traucējumus.
Instrukcijas
1. solis
Pirmais veids ir visnegaidītākais. Psihologi iesaka nenomākt sajūtu, kas jūs moka. Jums jāapzinās emocijas un jāizmet ārā. Uzrakstiet uz papīra visu, kas jūs moka. Vai arī dalieties savās problēmās ar kādu, kam jūsu dzīvē ir maza nozīme, ar kādu, ar kuru jums nav kauns dalīties. Piemēram, gadījuma ceļabiedrs vai garāmejoša paziņa internetā. Tālāk jums vajadzētu "izkliegt" savas jūtas. Izkļūstiet uz pamestu vietu - pamestu rīta pludmali vai mežu - un skaļi atziniet sev savas un savas jūtas par tām.
Piemēram, vairākas reizes skaļi kliedz: "Jā, es viņu mīlu. Un tas ļoti sāp. Bet es esmu spēcīgs cilvēks, es ar to visu varu tikt galā."
2. solis
Otrs veids ir gūt labumu no savas pieredzes. Tagad jūs jūtaties arvien asāk, un tas veicina radošumu. Raksti romānus, komponē odes, spēlē mūziku, filozofē. Tas novedīs jūsu domas pie kopsaucēja. Un tad pasaki sev: "Šī sajūta ir izgreznojusi manu dzīvi. Bet tagad tā ir pagātnē."
3. solis
Iedomājieties savu sāpīgo sajūtu kā adatu, kas caurdur sirdi. Domās izvelciet adatu un iemetiet to ūdenī. Skatīties, kā viņa nogrimst. Tagad iedomājieties, ka adatas brūce uz jūsu sirds lēnām sadzīst. Veiciet šo vingrinājumu vairākas reizes dienā nedēļu. Jūs pats nepamanīsit, kā nebūs sāpīgu sajūtu pēdas, un jūsu sirdī norisināsies patīkama drebuļa attiecībā pret cilvēku, kurš jūs kādreiz mocīja.
