Informācijas pārsūtīšanas veids ir sadalīts 2 veidos: verbālā un neverbālā. Verbālā forma kā saziņas veids starp cilvēkiem ir cilvēka runa. Neverbālā komunikācija ietver sejas izteiksmes, žestus un ķermeņa kustības.
Verbālās agresijas jēdziens un būtība
Cilvēku mijiedarbību, proti, informācijas nodošanu, jūtu un iespaidu apmaiņu, izmantojot verbālu kontaktu, sauc par verbālo komunikāciju. Sazinoties, cilvēki ne tikai dalās ar informāciju par objektu, notikumu vai parādību, bet arī pauž savu attieksmi pret to. Šī ir komunikācijas būtība: dialoga dalībnieki cenšas ietekmēt viens otru, cenšoties pārliecināt viņu viedokli vai izraisīt noteiktas emocijas. Agresīvu komunikatīvo aktu šajā gadījumā raksturo fakts, ka sarunas dalībnieks darbojas kā agresors un ar runas agresijas palīdzību izsaka savas domas, jūtas, emocijas.
Verbālā agresija ir veids, kā izteikt negatīvas emocijas ar vārdiem. Jāatzīmē, ka runa ir universāls saziņas līdzeklis starp cilvēkiem. Tādējādi verbālo agresiju raksturo negatīva runas ietekme. Tāpēc personas destruktīvā (destruktīvā) uzvedība, kurā viņš ar kliegšanas, apvainojumu, ļaunprātīgas izmantošanas vai draudu palīdzību pauž savu attieksmi pret situāciju, tiek saukta par verbālu agresiju.
Verbālā agresija tiek uzskatīta par antisociālu rīcību, jo tā var izraisīt garīgus traucējumus un novirzes. Bieži vien izteiktas verbālās agresijas izpausmes robežojas ar fizisku vardarbību. Agresīvas runas uzvedības cēloņi ir cilvēka neapmierinātība, domstarpības vai pretrunīga attieksme pret pašreizējo situāciju.
Parasti agresora mērķis ir piesaistīt uzmanību, pakļaut viņa gribu, paaugstināt agresora pašcieņu, mazinot pretinieka personības cieņu. Jāatzīmē, ka latentas verbālās agresijas izpausmes, piemēram, ļauni joki, netieša nosodīšana vai apsūdzības, tiek dēvētas par vājām agresijas izpausmēm.
Cilvēka uzvedība var būt apzināta un neapzināta, tāpēc arī verbālo agresiju agresors var izmantot gan mērķtiecīgi, gan neapzināti. Verbālo agresiju (raudāšana, histērija) var izmantot kā līdzekli, lai manipulētu ar sarunu biedra uzvedību. Piemēram, agresors cenšas izraisīt žēlumu un simpātijas, lai iegūtu to, ko vēlas.
Verbālās agresijas sfēra
Cilvēki katru dienu saskaras ar agresīvu runu: veikalā, darba vidē, transportā, uz ielas. Verbālā agresija un naidīgu emociju izpausme ir sastopama pat ģimenē: kritika, pārmetumi, apsūdzības. Vecākiem vajadzētu izvairīties no verbālas agresijas, jo bērni mācās šo uzvedību.
Agresīva komunikācija ir izplatīta pusaudžu bērnu vidū, it īpaši bāreņu un bērnu no nepilnām ģimenēm. Šādi bērni ir vairāk pakļauti antisociālai uzvedībai psiholoģisku traumu rezultātā. Atrautība no vecākiem, mīlestības un apstiprinājuma trūkums noved pie sagrozīta pusaudža pasaules redzējuma un pašapziņas.
Ir zināms, ka pusaudžu agresijas līmenis ir tieši proporcionāls pašnovērtējumam. Tiekšanos pēc līderības un pārākuma izjūtu pār citiem raksturo izteikta verbāla agresija. Runas agresija var izpausties kā aizsardzības līdzeklis gadījumos, kad pusaudzis jūtas nedroši un izjūt citu naidīgumu.
Runas agresija jāiemācās kontrolēt, un negatīvās emocijas jāpārveido par pozitīvām. Piemēram, iekšējo spriedzi un negatīvās jūtas ieteicams novirzīt sportā, radošās un konstruktīvās aktivitātēs. Psihologi iesaka nepakļauties agresora provokācijām un neatbildēt ar verbālu agresiju.
