Dārza terapija (dārza terapija) ir psiholoģisko un fizisko traucējumu profilakses un rehabilitācijas veids, izmantojot augus.
Dārza terapija ir slikti pētīta psiholoģijas un medicīnas joma. Tomēr jau ir noteikta saikne starp cilvēka dārzkopības aktivitāšu izmantošanu un viņa garīgās veselības uzlabošanos.
Dārza terapijas nodarbības notiek attiecīgi botāniskajos dārzos, kā arī citās ar savu veģetāciju bagātajās vietās. Pieejama dārzkopība ļauj cilvēkam paplašināt savas robežas, atbrīvoties no šķēršļiem, kas viņam stāv ceļā. Pats dārzkopības sākums jau nozīmē, ka cilvēks ir iesaistījies sabiedriski noderīgās aktivitātēs. Tas var būt pirmais solis ceļā uz tā pielāgošanos sabiedrībā.
Daudzi dažādi augu veidi palīdz stimulēt un attīstīt cilvēka maņu maņas, to taustes sajūtas. Tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, invalīdiem. Visi tie vizuālie attēli, kas ieskauj cilvēku dārzā, labvēlīgi ietekmē viņa iekšējo psiholoģisko stāvokli.
Spēja izaudzēt jaunu augu cilvēkam dod cerību un ticību labajam. Parādās motivācija turpmākajām aktivitātēm. Zieda veselīga augšana dod personai pašapziņu, paaugstina viņa pašcieņu.
Dārza terapija palīdz arī cilvēka kognitīvajā sfērā. Lai augs nezustu, ir jāiemācās to kopt. Iegūstot jaunas zināšanas, cilvēks attīsta intelektu, trenē atmiņu, mācās virzīt savu uzmanību pareizajā virzienā.
Kopumā dārzkopība samazina stresu līdz minimumam, atbrīvo no depresijas un agresīvas izturēšanās. Atrodoties ārpus telpām, vienmēr ir labvēlīga gan fiziskā, gan garīgā veselība.
