Starppersonu attiecības nav pilnīgas bez domstarpībām un konfliktu situācijām. Spēju atrisināt konfliktsituācijas sauc par konfliktu pārvaldību. Tieši kompetentā konflikta vadība var novest pie problēmas atrisināšanas un konflikta situācijas mazināšanas kopumā.
Instrukcijas
1. solis
Esošās cilvēku temperamenta, viedokļa, vērtību atšķirības bieži noved pie interešu sadursmēm un pretrunām starp tām. Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēku rīcībai konflikta situācijā ir daudz iespēju. Tāpēc konflikta situācijas iznākums ir atkarīgs no tajā esošās personas uzvedības stratēģijas.
2. solis
Visizdevīgākā izeja no konflikta ir kompromiss. Šādā situācijā puses atrod risinājumu, savstarpēji piekāpjoties. Parasti abi dalībnieki ir ieinteresēti mierīgā situācijas atrisināšanā, tāpēc viņi piekāpjas viens otram, lai uzturētu draudzīgas attiecības.
3. solis
Nākamais labākais risinājums konflikta situācijas risināšanai ir sadarbība. Ar šādu uzvedības stratēģiju puses cenšas atrast abpusēji izdevīgus apstākļus, kādos konflikta cēlonis būtu izsmelts. Tādējādi konfliktā iesaistītās puses meklē risinājumu, kas apmierinātu abu konfliktā iesaistīto pušu intereses. Šī konflikta atrisināšana ir konstruktīva, jo galu galā konflikts starp pusēm pārstāj pastāvēt.
4. solis
Tieši pretēji, situāciju konfliktā, kurā cilvēks atklāti un negatīvi pauž savu viedokli, uzstāj uz savām interesēm, atsakās uzklausīt citas personas viedokli, sauc par sāncensību. Ir vērts atzīmēt, ka šāda vienas no konflikta pusēm uzvedība sola apzināti neveiksmīgu iznākumu. Šādu konflikta situāciju būs iespējams atrisināt ar nosacījumu, ka viena no konfliktā iesaistītajām pusēm nolemj nodot savas intereses otrai.
5. solis
Konflikta situācijā ir diezgan izplatīta rīcība, kad viena no pusēm cenšas izvairīties no kāršu atklāšanas, atsakoties no sava viedokļa, nevedot sarunas ar otru pusi. Šo uzvedību sauc par izvairīšanos, taču šī metode nav vislabākā uzvedība konflikta situācijā. Jo konflikta cēlonis netiek apspriests un problēma netiek atrisināta.
6. solis
Bieži vien ir situācija, kad viena puse pielāgojas otras interesēm. Šāda puse maina viedokli, atsakās no viedokļiem, bieži upurējot savas intereses. Šo uzvedības stratēģiju sauc par adaptāciju. Nav grūti uzminēt, ka šādā situācijā tiek aizskartas kādas no konfliktā iesaistītajām pusēm intereses, tāpēc šī cilvēka uzvedības iespēja konfliktā nav optimāla.