Dzīvē cilvēks sazinās ar dažādiem cilvēkiem. Daži dod pozitīvas emocijas, citi atņem garīgo un emocionālo enerģiju, bet vienā vai otrā veidā viņi visi kaut ko ienes mūsu dzīvē, kaut ko māca.
Instrukcijas
1. solis
Bieži gadās, ka, sazinoties, starp abiem cilvēkiem pastāv absolūta neatbilstība, dažādas domas, viedokļi un to izteikšanas veidi. Emocionāls un uzņēmīgs cilvēks pēc tam ilgi pārdzīvo šo situāciju, apdomā un nēsā to sevī. Viņš saprot, ka tas viņu negatīvi ietekmē, bet viņš nevar saprast un pieņemt otru cilvēku tādu, kāds viņš ir.
2. solis
Pats sliktākais ir tad, ja cilvēks izjūt tādu noraidījumu attiecībā uz tuvu draugu vai radinieku, jo jums ir jākomunicē tālāk, bet nav sapratnes. Lai uzzinātu, kā mierīgāk reaģēt un pieņemt citus cilvēkus, jums jāmēģina ievērot dažus dzīves noteikumus.
3. solis
Mums jāpieņem fakts, ka visi cilvēki ir atšķirīgi. Ja cilvēks sāk strīdēties, tas nav tāpēc, ka viņš grib sabojāt attiecības, bet tikai tāpēc, ka ir patiesi pārliecināts, ka viņam ir taisnība. Nav jēgas viņu pierunāt, tas jādara tikai ārkārtējos gadījumos, kad jautājuma princips ir visaugstākais. Bet, kad jūs pieņemat faktu, ka visu cilvēku domāšana ir pilnīgi atšķirīga, kļūst vieglāk uztvert kāda cita nepareizo viedokli.
4. solis
Tas pats attiecas uz citu cilvēku paradumiem. Jūs nevarat pārkvalificēt kolēģi, lai viņš runātu pa tālruni klusāk vai liktu savam laulātajam netīro šķīvi ievietot tieši trauku mazgājamā mašīnā. Var pieņemt tikai faktu, ka šī rīcība viņiem ir norma, un vai nervozēt par to ir katra paša izvēle.
5. solis
Ir jāturpina būt cieņpilnam pat pret cilvēku, kuru nav nekā, ko cienīt. Ja tas neatbilst pasaules vispārējam attēlam un vispārpieņemtiem noteikumiem, jums jāsaprot, ka noteikumi ir arī ļoti subjektīvi. Dažiem cigarešu dibena mešana ir nepieņemama, bet citi nevilcināsies zagt.
6. solis
Pieņemt cilvēku vienmēr tādu, kāds viņš ir, nozīmē pārtraukt no viņa kaut ko gaidīt. Kad jūs neko negaidāt no cita cilvēka un precīzi izturaties pret visiem apkārtējiem, dzīvē būs mazāk vilšanos. Mums jācenšas kā aksiomu pieņemt, ka cilvēks nav slikts, bet vienkārši atšķirīgs. Dažiem cilvēkiem šajā gadījumā palīdz gudrais teiciens: "Neviens neko nevienam nav parādā."
7. solis
Vēl viens svarīgs noteikums ceļā uz citu cilvēku pieņemšanu ir mīlestība pret sevi. Pieņēmis sevi kā iecerētu dabu un iemiesojis vecākus ar visām priekšrocībām un trūkumiem, cilvēks maina attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem, iemācās vieglāk aplūkot citu trūkumus. Tad dzīvē būs mazāk vilšanos, un nervu sistēma saglabāsies daudzus gadus.
