Vienaldzības stāvoklis pret visu, kas notiek ap cilvēku, neļauj viņam efektīvi strādāt un pilnībā atpūsties, liedzot viņam ikdienas priekus. Apātija ir galvenais prieka šķērslis, un to var pārvarēt vairākos veidos.
Apātija: cēloņi un būtība
Apātija ir sindroms, kas izpaužas cilvēka vienaldzībā, vienaldzībā un atrautā attieksmē pret visu, kas notiek apkārt. Ar apātiju cilvēks izjūt vēlmes trūkumu pēc jebkuras darbības. Pavadot jebkādu emociju ārēju izpausmju neesamību.
Terminu "apātija" senie zinātnieki ieviesa "bezkaislības" nozīmē, kas sākotnēji nozīmēja augstāko tikumu: atdalītu filozofisko skatījumu, kas pieejams tikai gudrajiem, kuri atsakās no savtīgām kaislībām.
Ikdienā cilvēks, kurš atrodas apātijas stāvoklī, bieži to verbāli izsaka ar frāzi "Es esmu nomākts". Noguruma sajūta, vienaldzība pret visu, iekšēju motīvu trūkums jebkurai darbībai viņu mudina uz to. Aptuveni runājot, vienīgā vēlme ir melot un neko nedarīt.
Apātija neļauj cilvēkam koncentrēties un piespiest sevi darīt darbu vai mājas darbus, nav spēku koncentrēšanās un koncentrēšanās. Uz vispārējā emocionālās lejupslīdes fona cilvēks piedzīvo vienu stāvokli, ko var raksturot ar frāzi "man vienalga". Apātija padara neiespējamu satikt draugus, doties uz ballīti vai nodarboties ar iecienītāko hobiju, jo visām šīm aktivitātēm nepieciešama iekšēja motivācija.
Bieži vien apātijas cēlonis ir nesena slimība, piemēram, smagi saaukstēšanās gadījumi un to sekas - vitamīnu trūkums. Apātija rodas emocionālas izdegšanas - fiziskas, garīgas un emocionālas izsīkuma rezultātā, kas raksturīga dažām profesijām, kur nepieciešama pastāvīga koncentrēšanās un cilvēks ir pastāvīgi saspringts. Arī apātija ir raksturīga cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši krīzi vai ilgstošu fizisku vai emocionālu stresu.
Citi, dziļāki apātijas cēloņi ietver noteiktas garīgas slimības, piemēram, šizofrēniju vai depresiju. Gadījumā, ja apātija ir ieilguša un pavada atmiņas zudumus vai grūtības intelektuālā darbībā, jums jākonsultējas ar speciālistu, lai novērstu nevēlamas sekas.
Tikt galā ar apātiju
Situācijā, kad apātija ilgst ne vairāk kā divas nedēļas un to nepasliktina simptomi atmiņas problēmu veidā, sindroms kalpo kā sava veida signāls, ka cilvēka dzīvē ir kaut kas tāds, kas neļauj viņam dzīvot un baudīt dzīvi, vai trūkst motivācijas turpmākai rīcībai un mērķu sasniegšanai. Mierīga domāšana par problēmu palīdzēs atrast izeju un atbrīvoties no tukšuma sajūtas.
Cīnoties ar apātiju, nekādā gadījumā nevajadzētu ķerties pie "ārstēšanas" ar alkoholu un narkotiku lietošanas bez ārsta receptes, pretējā gadījumā jūs varat ne tikai nepalīdzēt sev, bet arī sarežģīt situāciju.
Psihologi iesaka, ja iespējams, ņemt atvaļinājumu no darba un mēģināt kādu laiku ierobežot kontaktu ar citiem. Veltiet nedaudz laika sev: kārtīgi izgulieties, nomazgājieties aromātiski, iededziet sveces. Var palīdzēt arī iecienītā mūzika vai došanās dabā. Jo vairāk cilvēks kļūst apsēsts ar apātiju, jo ilgāk šis stāvoklis turpināsies.
Cīnoties ar apātiju, enerģijas atjaunošana ir obligāta. Pievērsiet uzmanību ēdieniem, kas palielina ķermeņa tonusu un veicina "laimes hormona" ražošanu: jums palīdzēs šokolāde, citrusaugļi, banāni un zaļā tēja.
