Saskaņā ar ceļu policijas statistiku 2013. gadā ievērojami pieaudzis to autovadītāju skaits, kuri atstāja negadījuma vietu. Aizvien biežāk sievietes negadījumos slēpjas. Iemesls tam ir likumpārkāpēja šoks.
Automobiļu transports jau sen ir bijis nepieciešams pārvietošanās līdzeklis un pastāvīga stresa avots gan gājējiem, gan autovadītājiem. Ceļu konfliktus arvien vairāk raksturo ciniska nežēlība, rupjības un, diemžēl, vainīgās puses bezatbildība.
Pēdējā laikā pastāvīgi tiek ziņots par autovadītājiem, kuri bēguši no negadījumu vietas, pamestiem cilvēkiem, kuri bez vainas cietuši viņu vainas dēļ. Kas dzen šoferi no traģēdijas vietas, kas liek upuriem notiesāt līdz nāvei?
Autovadītāji piedzīvo šoku, bailes un vainu
Pēc praktizējošu psihologu domām, tieši šīs emocijas un jūtas liek vairumam autovadītāju pamest ceļu satiksmes negadījumu vietu. Šoks no notikušā izrādās tik spēcīgs, ka psihes iedarbojas pašaizsardzības mehānismi.
Smadzenes vienkārši atsakās uztvert notikušo kā faktu, ignorē realitāti, lai cilvēku nesaspiež spēcīgākais šoks, it īpaši, ja cilvēki ir cietuši vai miruši autovadītāja vainas dēļ.
No ārpuses tas bieži izskatās kā vienaldzība vai nežēlība. Bet patiesībā ir maz cilvēku, kas spētu mierīgi nogalināt. Vainīgais autovadītājs piedzīvo spēcīgu vainas izjūtu, sajaucoties ar bailēm, netic, ka ar viņu noticis.
Cilvēkam šķiet, ka, ja viņš turpinās, viss notikušais kļūs tikai par parastu atgadījumu, kurā vainīgs ir kāds cits, un viņam ar to nav nekā kopīga. Apzināšanās notiek daudz vēlāk, kad vadītājs jau spēj pieņemt notikušo un uzņemties atbildību.
Psihologi un ceļu policijas darbinieki apgalvo, ka autovadītāji, kuri ir vainīgi negadījumos, izturas atšķirīgi. Kāds apstājas un palīdz. Kāds slēpjas un cer, ka viņu notvers un sodīs. Diemžēl ir tādi, kuri cer izvairīties no soda pat pēc traģēdijas apzināšanās.
Autovadītāji cer izvairīties no atbildības
Vadītāja, kurš cenšas izvairīties no atbildības par cilvēku ievainojumiem vai nāvi, galvenais motīvs ir pašsaglabāšanās instinkts. Viņš cenšas glābt sev mīļoto cilvēku, darīt visu, lai dzīve ritētu tāpat kā līdz šim.
Spēcīgas bailes no tiesas, cietuma un sabiedrības neuzticības liek cilvēkam visos iespējamos veidos paslēpties vai censties izvairīties no soda. Šādi cilvēki maz uztraucas par upuriem un parasti cenšas nedomāt.
Bet cilvēka psihe ir sakārtota tā, ka agri vai vēlu sirdsapziņa vai nu apzināti, vai arī problēmu un slimību dēļ atgādina par ideālo. Tāpēc pat autobraucējs, kurš izvairījās no ātras soda, noteikti viņu satiks kādā sava dzīves ceļa pagriezienā.
